Skrubīši bērnudārzā
"Savus skrubīšus es taisīju jau ļoti sen," saka Maija Millere, "Vegan Fox" radītāja un īpašniece. "Un tad, kad bērniem bērnudārzā vai skolā vajadzēja kaut ko tirgot Ziemassvētku tirdziņos, tas pirmais bija…"mammu, uztaisīsim atkal ziepītes un skrubīšus, ko man tirgot?" Un bērni bija ļoti priecīgi, jo viņiem vienmēr visu ātri izpirka un jau pirms tirdziņa bija rezervējuši, ko pirks. Tā interese kaut ko mājās uzmeistarot man bija jau pirms 10, 15 gadiem."
Taču Maija darba dienās cēlās un gāja uz parastu darbu.
"Nostrādāju 11 gadus "Swedbank", pēc tam septiņus gadus "Lattelecom", tā pa karjeras kāpnēm uz augšu, bet man tā izaugsme nekad nav bijusi tik svarīga.
Es vadīju tādu mierīgu biroja dzīvi, un kaut kādā brīdī tu saproti, ka tev ir par garlaicīgu, un pienāk tāds vecums, kad tu gribi kaut ko mērķtiecīgu darīt. Kaut ko, kas ir paliekošs. Par ko nav kauns citiem stāstīt, ko tu dari.
Nevis "es esmu projekta vadītājs". Nu un? Ko tu tādu esi izdarījis? Neko! Priekš citiem pelnu naudu. Man likās, ka es tomēr varu sev, savai ģimenei, parādīt arī saviem bērniem vērtības. Kā kaut kas rodas. Kā ir jāiegulda darbs," tā Maija Millere. "Tas risks ir atmaksājies. Tas, ka es nenobaidījos un noticēju sev… Es ar to ļoti lepojos. Pirms dažiem gadiem es nebūtu to darījusi, bet pienāk tas brīdis, kad gribas izdarīt kaut ko labu. Arī pasaulei."
Mazā lapsa bez vaska
Maijas produktu kārbiņas un tūbiņas rotā stilizēta lapsas sejiņa. "Vegānā lapsa" - ja latviskojam uzņēmuma nosaukumu. "Sastāvā nedrīkst būt nekas no dzīvnieku izcelsmes produktiem, nedrīkst būt bišu vasks vai želatīns. Jebkas. Bet tā ir tikai viena maza daļiņa, ja runājam par sastāvu. Otra, lielākā daļa ir tā, ka sastāvdaļas nedrīkst būt testētas uz dzīvniekiem. Eiropas Savienībā tas vispār ir aizliegts, bet ne jau visas izejvielas ir tikai no savienības."
Maija pati nav zvērināta vegāne. Bet savā uzturā gaļu viņa nelieto. "Mani ļoti uztrauc dzīvnieku tiesību aizsardzība un pasaules piesārņojums, kas rodas no gaļas ražošanas. Un dabas piesārņojums. Un ūdens piesārņojums.
Agrāk savā bērnībā es to nevarēju saprast, kāpēc man tā nepatīk cirks, kāpēc man nepatīk uz zoodārzu iet. Nevarēju to izskaidrot, bet acīmredzot jau zemapziņā tas sēdēja."
Kosmētikas ideja radās, runājot ar cilvēkiem, kuri ir pievērsušies vegānismam. Izrādās, ja ar ēšanu viss viņiem ir skaidrs, tad kosmētikas jomā gan nākas ņemt un lasīt produktu sastāvu.
"Viņi nesaprot, kādu kosmētiku viņi var lietot, izvēlēties. Par ēšanu visu var atrast. Bet viņiem ir jāskatās kosmētikas sastāvi, vai to vegāni drīkst lietot vai ne. Un, tā kā pasaulē tas ir vēl populārāk nekā Latvijā, man radās doma, ka tiem vegāniem ir jāpasaka tieši, ieliekot uzrakstā, nosaukumā, ka to drīkst. Ka tas ir piemērots tieši jums," stāsta Maija Millere.
Bahamu salās, ne Latvijā
Lai uzsāktu ražošanu, Maija lika kopā visus iespējamos līdzekļus. Savu naudu, draugu naudu, Jūrmalas biznesa inkubatora un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātās iespējas.
"Es viena pati daru visu, no sākuma līdz beigām. Ja vajag, organizēju transportu uz Angliju, ja vajag, krāmēju kastes. Ja vajag līmēt etiķetes, līmēju etiķetes. Pati rakstu pavadzīmes un pati tepat Latvijā aizvedu kastes. Nav bail darīt pašai. Tu pati savā biznesā zini visu, kas un kā notiek, no A līdz Z. Nav neviena, ko vainot, ja ir kāda kļūda pieļauta. Pati taisu mājaslapu un pati lieku bildes."
Maija Millere atzīstas, ka tā sajūta brīdī, kad pienāk atkārtots pasūtījums, liek lēkāt no sajūsmas. Vēl kāds cits ir noticējis tev un novērtējis radīto produktu.
"Pirmā partija aizgāja uz Poliju. Ļoti priecājos. Kad bija tās pirmās atsauksmes, ka būs atkārtots pasūtījums, tas ir kā uzzināt, ka tavs bērns precēsies tūlīt. Ļoti patīkama ziņa. Tu to uztver tik emocionāli! Jo tu visu esi izdarījis no nulles. Nevis tev ir milzīga komanda trijos stāvos, kuri tevi ir atbalstījuši."
Bet ar Latvijas veikalu plauktu iekarošanu neiet tik viegli.
"Mums nokļūt Polijā, Anglijā un Bahamu salās ir vieglāk, nekā nokļūt Latvijas veikalos. Diemžēl. Jo Latvijas lielo veikalu birokrātiskās un papīru kārtošanas lietas ir aizņēmušas tik daudz, ka līdz plauktiem mēs vēl neesam tikuši. Vēl kārtojam papīrus.
Bet Bahamu salās manus produktus var nopirkt."
Līdz šim lielākā krava bijusi uz Angliju. "Man lielākais pasūtījums uz Angliju aizgāja par 15 000 eiro. Es par to ļoti priecājos. Noteikti lielam uzņēmumam liktos - kas tad tur, 15 000 eiro, bet man to visu ar savām rokām sastrādāt bija tāds gandarījums. Un tad tu uztraucies, vai tās kastes ir kārtīgi nostiprinātas, vai nekas neizlīs. Vai tas transportnieks kārtīgi izturas pret tavām kastēm? Jo tur taču ir tavs zelts," saka uzņēmēja.
Nākamgad mazā krēmu lapsa, iespējams, iespruks arī Brazīlijas tirgū. "Anglijā mums viss notiek. Un mūsu partnerim patīk mūsu stāsts! Viņi stāsta, ka cilvēki, kuri nav vegāni, grib nopirkt to kosmētiku, un tā viņi jūtas tuvāki vegāniem. Viņi nespēj atteikties no gaļas un tādā veidā atbalstīt dzīvnieku tiesības, bet, ja viņš nopērk to kosmētiku, tad viņam liekas, ka jau kaut ko labu ir izdarījis dzīvnieku labā. Un mūsu angļu partneri šobrīd strādā pie Brazīlijas tirgus.
Es nevaru sūdzēties, ka pasaulē nesaprot. Ir ļoti laba atsaucība. Es domāju, ka esmu trāpījusi pareizā nišā pareizā brīdī. Kad dzīvnieku tiesības ir aktuāla tēma un daudzi par to aizdomājas," spriež Maija Millere.
Slikta mamma?
Maijas meitas Madara un Nora ir lielas palīdzes. Šķiro produkciju, saskaita, vai viss sakrīt.
"Pirms dažiem gadiem paliku viena. Man nomira vīrs, un es paliku viena ar diviem bērniem. Tad man bija svarīga stabilitāte, drošība un lai bērniem viss ir labi. Bet tad laiks pagāja un vērtības pamainās. Gribējās vairāk veltīt laiku bērniem, un tagad es to noteikti arī varu! Tā ir viena no prioritātēm.
Kad bērni bija maziņi, es atceros vienu skaudru teikumu, ko viņi man teica. Viņas teica - "tu esi slikta! Jo tu nekad nepaliec mājās, kad mēs slimojam''. Un man likās - nu, ārprāts! Bet es tolaik strādāju un tiešām neko nevarēju savādāk darīt.
Paldies Dievam, palīdzēja mana mamma. Un viņa ar viņām palika. Es pati nevarēju. Bet tagad es varu!" tā uzņēmēja.
Maija pati aizved meitas uz skolu un pati sagaida pēc stundām. Viņa priecājas, ka tās vairs nav tikai divas stundas dienā, kad redzi savus bērnus, pārbraukusi mājās no darba, kad vairs nav pat spēka uzklausīt, kādi kreņķi šodien notikuši, jo pats esi tā pārguris, ka gribi tikai atkrist dīvānā un atpūsties. Tagad meitas un mamma ir kopā daudz, daudz biežāk.
"Tajos lielajos uzņēmumos nevienu jau īsti neuztrauc, tu esi vai neesi. Tu esi maza skrūvīte no visiem tiem tūkstošiem. It kā saka, ka tu esi forša darbiniece un bez tevis nevar iztikt.. Bet, kad tu ej prom, tad vairāk cilvēkus uztrauc - vai tevi atlaida vai tu pati aizej, un uz kurieni tu tagad iesi, un vai tev maksās vairāk vai ne? Lielos uzņēmumos nav tā, ka kāds šausmīgi sēro pēc tevis," uzskata Maija.
Ļauties izaicinājumiem
Viņa nav zaudējusi arī finansiāli. "Mans sākotnējais mērķis bija - es taču varu nopelnīt tikpat, cik es nopelnīju, lielā uzņēmumā strādājot. To es esmu izpildījusi. Es varu teikt, ka esmu to pārsniegusi."
Un vēl Maija atzīst, ka visu dara godīgi un pēc labākās sirdsapziņas. "Vajag godīgi strādāt. Ar Valsts ieņēmumu dienestu nevajag strīdēties. Vajag maksāt visus nodokļus. Es priecājos, ka man par to nav jāuztraucas. Ja man būtu jāuztraucas, nedod Dievs, ka Valsts ieņēmumu dienests vai jebkura valsts institūcija var man piesieties… Es negribu tos kreņķus. Man labāk patīk, ka esmu izdarījusi visu godīgi. Jo jauniem uzņēmējiem pietiek, par ko uztraukties."
Kas viņa ir tagad? "Esmu "Vegan Fox" īpašniece, "Vegan Fox" radītāja un pati sevi nodarbinu. Un jūtos lepna ar to, ko esmu paveikusi šajā mazajā laikā."
Maija atskrūvē bundžiņu: "Tas ir piparmētru skrubis ar eļļiņu. Ļoti svaiga smarža. Ar īstām piparmētrām iekšā." Maijas jaunais gads smaržo pēc jūras un svaiguma. Bet viņa nebaidās no jauniem izaicinājumiem.
"Tas prasa rīcību. Nevis tikai runāt, bet arī rīkoties. Un pārmaiņas… Ir jau bailes no nezināmā, jo tu vairs nevari prognozēt savu stabilo dzīves ritmu, pie kāda tu esi pieradis. Bet pārmaiņas ir mazs risks. Droši vien ir jāsasniedz īstais vecums un īstais briedums, kad to var atļauties darīt. Bet nevajag baidīties! Tas ir vienīgais, ko es varu ieteikt!
Kad jūti, ka ir īstais brīdis, lec tajās pārmaiņās iekšā! Un visas tās apņemšanās, kuras iepriekš palikušas nepiepildītas, tās vajag ņemt un piepildīt. Jo… jo es to izdarīju!"
