Rīta apspriede par gaidāmo dienas plānu. Tā Liepājā sākas ikdiena Jūras spēku ūdenslīdējiem. Pēc tam vīri pārbauda aprīkojumu un uzvelk tērpus.
"Šodien iegremdēšanās paredzēta līdz 15 metru dziļumam. Darba laiks 10 minūtes. Veiksim cirkulāro meklēšanu, kontakta identifikāciju. Meklēsim sprādzienbīstamu objektu," saka ūdenslīdēju komandas komandieris Haralds Liniņš.
Audrus Kontrausks Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pievienojās 2003. gadā. Toreiz viņš, pašam īsti negribot, uzsāka dienestu obligātajā militārajā dienestā. Nu jau pagājuši 19 gadi kopš viņš saistītas ar militāro sfēru. Nevienu brīdi nav bijusi nožēla par savu izvēli.
"Tas ir dzīvesveids. Teikšu kā ir. Ūdenslīdēju komandā dienējot tev tas pārvēršas kā dzīvesveids," atzīst Jūras spēku ūdenslīdēju 2. komandas komandieris Audrus Kontrausks.
Par ūdenslīdēju viņš kļuva apstākļu sakritības rezultātā. Toreiz Liepājā tika izveidota Baltijas valstu ūdenslīdēju skola, kas aicināja pievienoties interesentus. Lielākā daļa nevarēja izturēt divas dienas ilgstošos iestājpārbaudījumus.
"Es un vēl mani līdzbiedri nolēmām izaicināt sevi. Ko var izdarīt ar cilvēku divās dienās, kad no 80 cilvēkiem tikai astoņi iztur pārbaudījumus? Uz jaunības maksimālisma fona, pieteicāmies," klāsta Kontrausks.
Viņš pārbaudījumus izturēja. Tagad viņa ikdiena paiet meklējot un neitralizējot nesprāgušo munīciju.
"Jūra joprojām ir pilna ar Pirmā, Otrā pasaules kara munīciju. Attīrīti tikai galvenie kuģošanas ceļi. Blakus vēl joprojām ir daudz nesprāgušās munīcijas daļas, pat veselas munīcijas, mīnas, grunts mīnas, enkurmīnas," stāsta Kontrausks.
Viņam jādodas arī uz izsaukumiem iekšējos ūdeņos – upēs un ezeros. Paralēli tam, nemitīgi notiek mācības, kaujas spēju uzturēšanu iemaņu stiprināšana, sadarbība ar starptautiskajiem partneriem.
"Katra niršana ir ar savu odziņu. Tā nav vienveidīga. Nav viens un tas pats katru reizi. Iegremdējoties ir dažādi apstākļi, dažādas vietas, dažādi uzdevumi," saka Kontrausks.
Šoreiz viņam mierīga diena, jo jūras dzelmē guļ nevis mīna, bet akmens. Ne vienmēr tā veicas. Ūdens sapieriem darba parasti ir gana daudz. Paviršībai un kļūdām viņu darbā vietas nav.
"Visbiežāk mēs iznīcinām uz vietas. Ja tas nav iespējams, tad ceļam ar speciālu pacelšanas ekipējumu, un transportējam uz drošu spridzināšanas rajonu. Tur viņu nolaižam lejā, pieliekam sprāgstvielas un iznīcinām uzspirdzinot," atzīmē Kontrausks.
Viņš ir Latvijas valsts patriots. Šogad 18. novembri viņš pavadīs ģimenes lokā, kopā ar sievu un bērniem. Viņam tie vienmēr ir bijuši nozīmīgi svētki.
