Pagājušā gada vasaras sākumā īpatnējais pašizpausmes veids – kāpšana Vanšu tilta vantīs - beidzās traģiski. Kāds psihiski nelīdzsvarots jaunietis no vantīm nolēca un gāja bojā. Tomēr citus tiltā uzkāpt gribētājus traģēdija ne tikai neatturēja, bet, šķiet, pat pamudināja. Mēģinājumi uzkāpt vantīs sekoja cits citam, līdz jūlija beigās vienā nedēļas nogalē to izdarīja pat divi vīrieši.
Par kāpšanu Vanšu tilta vantīs draud cietumsods, naudassods vai arī nonākšana psihiatriskajā klīnikā. No pagājušogad ierosinātajām trim krimināllietām par šo pārkāpumu, divas jau ir noslēgušās. Savukārt trešā gandrīz gadu atrodas policijā, jo tā joprojām netiek skaidrībā, vai kāpējs bijis pieskaitāms.
„Viens kriminālprocess tika izbeigts jau izmeklēšanas iestādē, jo, kā zināms, šis gadījums bija letāls, vīrietis gāja bojā. Vēl viens kriminālprocess pagājušā gada septembrī tika nosūtīts tiesai, un tiesa šai personai piemēroja medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus savukārt trešā lieta joprojām atrodas izmeklēšanas iestādē Valsts policijā,” skaidroja prokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Piespiedu ārstēšanās psihiatru uzraudzībā jeb medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi ir ierastās zāles, ko likums izraksta Vanšu tilta iekarotājiem. Rīgas Ziemeļu iecirkņa kriminālpolicijas vadītājs Atis Čakārnis gan norāda, ka pārsteidzīgus secinājumus izdarīt nedrīkst – esot bijuši arī gadījumi, kad pieskaitāmi cilvēki rāpušies vantīs, alkohola vai vienkāršas bravūras vadīti.
Tieši Ziemeļu iecirknī izmeklē lietu, kas joprojām nav nonākusi līdz prokuratūrai. Tajā aizdomās turētais ir kāds 24 gadus vecs mediķis, kurš pēc strīda ar meiteni bija viņai iesitis, bet pēc tam to tik ļoti nožēlojis, ka uzrāpies tilta vantīs un draudējis izdarīt pašnāvību. „Uz doto brīdi izmeklēšana vēl turpinās par šo gadījumu, jo mums nozīmētas bija vairākas ekspertīzes, lai noskaidrotu viņa psihisko stāvokli uz to brīdi, kad viņš kāpa tanīs vantīs. Un uz doto brīdi mums vēl viennozīmīga atbilde nav saņemta no ārstiem,” stāsta Čakārnis.
Lielāka skaidrība varētu būt maijā, bet policija atsakās detalizētāk skaidrot, kādēļ vajadzīgas vairākas ekspertīzes. Tiesu psihiatrijas eksperte Anita Apsīte atzīst, ka tas ir visai dīvaini, jo eksperti savus atzinumus formulē kā atbildes uz konkrētiem izmeklētāja uzdotajiem jautājumiem. „Noteikti policistiem būtu jābūt skaidrībai, jo viens no standarta jautājumiem, ko policists uzdod, ir - vai šī persona noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā spēja saprasta savu rīcību un vai spēja savu rīcību vadīt? Un šie divi kritēriji, tātad spēja saprast, intelektuālais kritērijs un spēja vadīt emociju funkcijas novērtējums ir nepieskaitāmības juridiskie kritēriji. Un no tā vajadzētu būt pilnīgi skaidram policijai, ko eksperts ar to ir domājis,” skaidroja Apsīte.
Jebkurā gadījumā, galīgo slēdzienu par pieskaitāmību dos tikai tiesa. Ja puisis tiks atzīts par pieskaitāmu, viņam draudēs līdz pat pieciem gadiem nebrīves. Ja ne – tikai ārstēšanās.
Jāpiebilst, ka atsevišķi avoti Latvijas Televīzijai norādījuši – patiesībā lietas izmeklēšanu esot aizkavējusi puiša advokāta pārcentība. Pirmatnējais atzinums bijis viņam labvēlīgs, bet pirms tā saņemšanas aizsākusies pretenziju virkne pret izmeklēšanas gaitu, kas to iekavējusi.
