Dienas ziņas

ASV klusi atzīmē 18.novembri

Dienas ziņas

Intervija ar Māru Ķimeli un Juri Bartkeviču

Latviešu dzejniece un tulkotāja Velta Sniķere

Jogas skolotāja, kas negribēja būt dzejniece. Lielbritānijā dzīvojošās Veltas Sniķeres stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Gada nogalē ar vērienīgu virtuālu pasākumu Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkos simtgades svinības Londonā dzīvojošajai latviešu dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei, kurai nupat piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sasniegumu Latvijas literatūrā.

Velta Sniķere ir daudzu latviski un angliski izdoto grāmatu autore, taču Londonā britu sabiedrībā viņa gadu desmitiem ir bijusi pazīstama kā jogas skolotāja, viņa arī ir viena no britu vadošās jogas organizācijas "The British Wheel of Yoga" dibinātājiem. Velta Sniķere ir dzimusi Latvijā, pēc Otrā pasaules kara apmetās Lielbritānijā. 

Veltas Sniķeres namā Londonas ziemeļos joprojām jūtama pagājušā gadsimta elpa, ievedot pavisam citā pasaulē, kur, gluži kā senā templī, no visām malām apmeklētājos noraugās neskaitāmi indiešu dievi.

Savulaik plašais nams bija tikšanās vieta tiem, kuriem, tāpat kā nama saimniecei, joga un austrumu filozofija dzīvē ieņēma centrālo vietu.

"Man bija trīs gadi, kad es lūdzu vecākiem, lai sūta mani uz dejas klasēm. Bet man tēvs neļāva, un tas man to dzīvi faktiski visu sagandēja. Jo tas bija tas, ko es gribēju, tas bija tas, ko man vajadzēja darīt," stāsta Velta.

Sapnis piepildījās, kļūstot par jogas skolotāju, kā arī kādu laiku dejojot profesionālā indiešu dejas grupā. Taču kļūt par dzejnieci neietilpa Veltas kundzes plānos.

"Es nekad negribēju būt dzejniece, tas vienkārši notika. Man tie dzejoļi bija nesvarīgi, cilvēki tā kā skatījās, lasīja, deva viens otram, iegāja avīzē, tika publicēti. Bez manas zināšanas.

Un, kad tie tika vairāk publicēti, tad pārējie dzejnieki pateica man, ka es esmu dzejniece, un tā es to dabūju zināt. Citādi es nebūtu zinājusi. Jo man nebija tādas vēlēšanās rakstīt, ka es būtu gribējusi būt dzejniece, tas man nekad nav bijis. Tas vienkārši notika, tāpat kā elpošana," stāsta kundze.

Dzīvē dzejniece bieži vien ir pavisam lakoniska. "Es jau neesmu, ziniet, uz gariem stāstiem. Piemēram, kad es sarakstos ar cilvēkiem, man bieži atbild: "Paldies par tavu telegrammu!" Tā ir mana vēstule."

Latvijā Veltas kundzei pēdējos gadus vairs nav sanācis pabūt, jo viņa diemžēl vairs nestaigā. Taču ar jogu nodarboties var arī sēžot. "Vingrinājumi tā, lai locītavas būtu lokanas. Un arī kājām. Un lai muskuļi būtu stiepti," saka Velta Sniķere.

Ikdienā viņai palīdz kopēja, kura atzīst, ka dzejniece iespēju robežās cenšas būt aktīva joprojām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti