Panorāma

Eiropas Komisija: Šoziem eirozona piedzīvos recesiju

Panorāma

Panorāma

Jaunsarga svinīgo solījumu dod arī puisis no Ukrainas

Jaunsarga svinīgo solījumu dod arī puisis no Ukrainas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā." Šie vārdi ir daļa no svinīgā solījuma, ko 11. novembrī dod vairāk nekā 800 Latvijas jauniešu, stājoties Jaunsardzes rindās. Viņu vidū ir arī 16 gadus vecais Dmitro Ļaskoveckis. Puisis no Ukrainas, kurš pagaidām radis patvērumu Latvijā, Ikšķilē. 

Latvijas Televīzija devās uz Ikšķili, kur iedzīvotāji gatavojas doties Lāčplēša dienas gājienā. Kopā ar vietējiem ir arī cilvēki no Ukrainas, kā arī Dmitro no Harkivas.

Dmitro norādīja: “Latvija ir ļoti viesmīlīga zeme. Zinu, ka šeit mani neatstās uz ielas, bet pieņems kā savējo. Varu tikai pateikties Latvijai par to, ko tā manā labā ir darījusi. Jaunsardze mani gatavo par karavīru. Kad atgriezīšos Ukrainā, tad būšu gatavs.”

Latvijā pieminam varoņus, kuri pirms vairāk nekā 100 gadiem cīnījās par Latvijas brīvību. Taču Ukrainā varonīga cīņa par brīvību notiek arī pašlaik. Kopš kara sākumā februārī tajā piedalās arī Dmitro tēvs – Ukrainas Nacionālās gvardes karavīrs.

“Tēvu neesmu redzējis ļoti ilgi, kad mums izdodas sazināties, tad izmantoju katru sekundi, jo zinu, ka tā var būt pēdējā reize,” pauda Dmitro.

Dmitro apzinās – arī viņam, ļoti iespējams, būs jāaizstāv sava dzimtene ar ieroci rokā.

Tādēļ Latvijā pavadīto laiku viņš izmanto lietderīgi, gūstot militāras zināšanas un prasmes Jaunsardzes rindās. 11. novembra vakarā viņš arī dos jaunsarga svinīgo solījumu. 

Par Dmitro aizbildni Latvijā kļuvis Ikšķiles Jaunsardzes vienības instruktors Andris Juškāns, kurš ar puisi iepazinās tikai šovasar, vadot nometni Ukrainas karavīru bērniem. 

Arī dzīvojot Latvijā, Dmitro turpina mācības Ukrainas policijas licejā; sasniedzot pilngadību, viņš plāno noteikti atgriezties dzimtenē. Bet nesaraujamas saites tagad viņu saista arī ar savu otro dzimteni – Latviju, kurai devis svinīgu solījumu. 

KONTEKSTS:

Latvijas valsts nebūtu iespējama bez uzvaras Neatkarības karā. 1919. gada 11. novembra uzvara bija izšķiroša brīdī, kad Rīgai uzbruka Pāvela Bermonta armija – apvienotie krievu un vācu spēki, kuriem neatkarīgā Latvijas Republika nebija vēlama. Bermonta armija no Jelgavas uzbruka Rīgai jau 1919. gada 8. oktobrī, 14. oktobrī sākās Latvijas armijas pretuzbrukums. Izšķirošo uzvaru – forsējot Daugavu un ieņemot vēl Bermonta rokās esošās Pārdaugavas daļas - izdevās gūt 11. novembrī.

Latvijas armija no dažu simtu vīru vienībām 1918. gadā, kad tika nodibināta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembra uzvarai bija pieaugusi līdz vairāk kā 30 000 vīru lielam spēkam. Neatkarības karā krita vairāk nekā 3000 Latvijas armijas karavīru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti