Veterinārārsta Elksniņa Demenes pagasta zemnieku saimniecībā „Vetiņi” realizētais projekts šobrīd izvirzīts par vienu no labākajiem pērnā gada Latvijas partnerību dižprojektiem.
Pats vetārsts par galveno dzinuli darbā uzskata klientu uzticību un konceptu, ka nav atsevišķa cilvēku vai dzīvnieku veselība, tā ir mūsu kopējā veselība.
„Esmu pateicīgs saviem klientiem, tie man tiešām ir ļoti labi. Te svarīgs ir savstarpējās uzticības jautājums,” jautāts par projektu, kuru pērnā gada Dižprojektu balvai pieteica Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”, uzsvēra vetārsts.
Andrejs vēl kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes students pirms četriem gadiem sižetā par vetārstu trūkumu laukos jau apliecināja, ka būs viens no retajiem, kurš atgriezīsies dzimtajā novadā un nodarbosies ar veterināriju laukos.
„Es pat nevaru nosaukt 10 personas no Daugavpils novada, kas studē veterināriju un vēlas atgriezties strādāt laukos, visi labāk izvēlas privātās klīnikas,” tā tolaik teica Andrejs.
Klīnikās darbs vieglāks, sākt darbu laukos bija izaicinājums, tagad atzīst Elksniņš:
„Pēc fakultātes absolvēšanas man bija vecs "Volkswagen" automobilis. Bija jautājums, kā tādam jaunam ārstam sākt savu darbu.
Tad es pasūtīju koka kastes, kurās varēja salikt instrumentus un medikamentus. Taču bija problēma, īpaši tādā ziemā kā šogad – medikamenti varēja sabojāties aukstumā. Tāpat vecajā mašīnā nevarēja iekārtot ērtu vidi darbam, tāpēc parādījās doma par krietni lielāku automobili, ar krietni lielāku plauktu sistēmu, autonomo apsildi. Tā, lai braucot garākās vizītēs, es varu būt drošs, ka man vienmēr viss ir līdzi.”
Kopš pagājušā gada Elksniņš var droši sevi dēvēt par laukos ļoti mobilu vetārstu, un to sekmēja īstenotais projekts – mobila veterinārā klīnika-laboratorija jeb pilnībā aprīkots mikroautobuss.
„Šeit ir ērta plauktu sistēma, nakts laikā darbojas ārējais apgaismojums, strādā autonomā apsilde. Te man ir viss – šprices, adatas, vienreizējas lietošanas preparāti, medikamenti,” stāsta Andrejs.
Vetārstiem slodze liela, pakalpojums nepieciešams, un darba lauka reģions plašs, neslēpj Elksniņš, ne mirkli nenožēlojot savas profesijas izvēli.
„Es smēlos pieredzi no mūsu ciemata veterinārārstiem, cilvēkiem ar ļoti lielu pieredzi. Diemžēl lauku vetārstu mūžs ir gana īss, jo saistīts ar dažādām ķīmiskām vielām.
Tāpat mani uzrunāja pievērsties šai profesijai mani vecāki, kuriem pašiem ir sava saimniecība – lopkopības uzņēmums, kurā nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Tā es sapratu, kas tas varētu būt mans lauciņš. Un tagad, redzot, cik profesija un pakalpojums ir ļoti pieprasīts, pierādījies, ka tā bija pareizā izvēle,” secina Andrejs.
"Gada laikā es nobraucu ap 75–85 tūkstoš kilometru. Tas nozīmē, ka tie dienā ir 250–350 kilometri. Bieži nākas braukt uz tālākiem reģioniem – Rēzeknes, Zilupes pusi. Puse savas dzīves šobrīd jāpavada šajā ērtajā mikroautobusā,” stāstīja Andrejs.
Viņš arī uzsver, ka veterinārija ir būtiska, jo tas, kas notiek ar dzīvnieku, vēlāk atsaucas uz cilvēku: „Dzīvnieku veselība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums ne tikai dzīvnieku īpašniekiem, bet visai pasaulei kopumā. Vairs nepastāv termins – dzīvnieku veselība un cilvēku veselība. Ir viens koncepts – viena veselība. Jo produkcija nonāk cilvēku galdā. Teiciens "no kūts līdz galdam" ir ļoti svarīgs. Tāpēc vetārstiem arī ļoti jārūpējas par to, lai slimības, kas var būt kopīgas dzīvniekiem un cilvēkiem, nenonāktu cilvēku populācijā. Covid-19 ir viens no piemēriem, kad dažas infekcijas slimības var šķērsot sugu barjeru. Vetārsti pie tā strādā, lai tā nenotiktu.”
Andreja Elksniņa z/s „Vetiņi” projekts par mobilo veterināro klīniku ir izvirzīts kā viens no veiksmīgākajiem pērn laukos īstenotajiem vietējo iniciatīvu dižprojektiem.
