Roberts Cešeiko uzaudzis un mācījies Vecumniekos, pēc tam Rīgā studējis reklāmu un mārketingu, pirmo pieredzi ražošanas uzņēmumā ieguvis praksē uzņēmumā “Lāču maize”, kur pēc tam arī strādājis.
Kad parādījusies iespēja īpašumā iegūt bijušās Stelpes pienotavas ēkas, jautājums esot bijis tikai par to, ko tajās ražot.
“Ražot kaut kādu vēl vienu apelsīnu sulu, kaut kādu cepumu atkal? Tas jau viss ir, ir ļoti labi ražotāji, super produkcija – tādu pašu kopēt nevajag, priekš kam? Tad bija tāda doma ražot funkcionālu pārtiku no dabīgām izejvielām,” stāstīja Cešeiko.
Tas nozīmētu ražot biezeņus, kurus uzturā varētu lietot cilvēki ar dažādiem veselības traucējumiem, uzņēmējs skaidroja: “Sapratām, ka medicīniskā pārtika prasīs gadus, lai to attīstītu, bet, lai to visu sistēmu iegrieztu, lai uzturētu telpas un iekārtas sāktu lēnām atpelnīties, mēs sākām veidot šādus parastus biezeņus, bet no bioloģiskām izejvielām.”
Cešeiko uzņēmums ne tikai gadā saražo 20 līdz 30 tonnas bioloģiskas produkcijas, bet arī apstrādā 90 hektārus zemes – audzē topinambūrus, ķirbjus, smiltsērkšķus, cidonijas un citas ogas un dārzeņus.
Daļu izejvielu, piemēram, ābolus, iepērk arī no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām.
“Mēs vienmēr esam atvērti idejām eksperimentēt ar dažādām citām garšām, izejvielām, jo – cik ir izejvielu, tik arī ir garšu iespēju. Visi zina, kas ir zemene, ābols, bet kā to pašu zemeni pagriezt citādāk un pievienot vērtību, pašiem izaudzēt, pašiem izspiest sulu, biezeni – tā ir pilnīgi cita garša,” uzņēmējs norādīja.
Vienlaikus, runājot par ražotnes iekārtošanu, Cešeiko atzina: “Ja es tagad sāktu, es to darītu pilnīgi savādāk, jo man šīs pieredzes nebija, bet pieredze rodas, tikai strādājot, un tikai ikdienas procesā vari izprast, kuras iekārtas ir nepieciešamas tavai darbībai.”
Savu produkciju uzņēmējs tirgo ne tikai Latvijā, bet arī eksportē uz Somiju, Igauniju un nākotnē plāno radīt gan jaunas garšas, gan ražot jaunus produktus.
