Mediķu vidē Veisu uzskata par jauno ginekologu paaudzes līderi. Pirms pāris gadiem viņa aktīvi iesaistījās Rīgas Dzemdību nama speciālistu cīņā pret izdegšanu un par pienācīgu atalgojumu. “Toreiz apmaksa par mediķa darbu bija daudz zemāka, nekā tas ir šobrīd,” viņa norādīja.
“Tajā brīdī mēs visi lielākoties strādājam vairākās darba vietās.
Nakts darbs prasa savu, otrā dienā ir jābūt domājošam un garīgā tonusā. Tad dažreiz samaksas jautājums ir ļoti svarīgs – kur, par cik un kā tu strādā, lai vai cik idejiski darbs būtu mīļš un tuvs.
Tā bija liela nenovērtētības sajūta, bet mēs visi jutāmies vienoti kopā, un tas deva sparu,” stāstīja Veisa. Kopīgi ar kolēģiem ārstei izdevās panākt izmaiņas.
Veisa ir ginekoloģe, dzemdību speciāliste un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, kura strādā Rīgas Dzemdību namā un I. Katlapas ārstu privātpraksē. Viņa ir arī pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā.
Speciāliste atklāja, ka dzīvē ir bijuši posmi, kad vienlaikus strādāts pat piecās darba vietās, tomēr darbs medicīnā sniedz lielu gandarījumu, un viņai par savu profesiju bijis skaidrs jau agrā bērnībā.
“Jau bērnudārzu beidzot, man bija skaidrs, ka es vēlos kļūt par ārstu. Protams, vidusskolas laikos bija svārstība par tādu virzību līdzi vairumam, jo tolaik bija ļoti populāri studēt ekonomiku, bet man pietika, šķiet, ar pāris matemātikas profila kursiem, lai es atgrieztos pie medicīnas, kur es saskatu lielu praktisko jēgu un atgriezenisko saiti,” par ceļu līdz medicīnai stāstīja Veisa.
“Ginekoloģijā un dzemdībās ir daudz ļoti skaistu brīžu, kad ir uzvaras, bet ir arī traģiski zaudējumi. Būt klāt tādos brīžos ir ļoti liels izaicinājums,” viņa atzina.
Lai no darba atpūstos, brīvajā laikā Veisa spēlē klavieres – lai gan sirdij tās ir tuvas jau kopš bērnības, mācīties spēlēt atsākusi pēdējos gados. “Pandēmijai sākoties, laiks ar sevi ir vairāk, un, kad domā, kuras lietas dzīvē vēl gribētu darīt un paveikt un kāpēc viņas tiek atliktas, es sapratu, ka šo nevajag atlikt,” viņa skaidroja.
Veisa stāstīja, ka klavierspēle ir veids, kā atslēgties no darba un satraukuma:
“Atverot nošu grāmatu, tu īstenībā vari domāt tikai par to. Skatīties lapā, meklēt taustiņus, mēģināt vēlreiz, klausīties, vai sanāca.
Tas dod ļoti lielu atslodzi galvai. Tas ir ļoti labs veids, kā mazināt stresu.”
Ārste katram un arī sabiedrībai kopumā novēlēja spēju paraudzīties ārpus sevis. “Redzēt, ka mana rīcība, ka manas izvēles nav tikai par mani, bet ka tas ietekmē daudz plašāk mūs visus. Tas, protams, ir cieši saistīts ar to, kā mums ir gājis ar slimību, ar Covid-19 šajos gados. Es varu izdarīt savas izvēles un domāt tikai par savu ''es'', bet es varu domāt, ka mana izvēle ir kas plašāk un vairāk,” viņa secināja.
