Jaunā veterinārārste Paula Mezīte dzīvnieku ārstēšanu sauc par savu sirdsdarbu. Jau uzsākot studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, meitene zināja, kā kādudien viņai būs sava veterinārā klīnika.
Klusībā šo ideju Paula auklēja gadiem, līdz pēdējai detaļai izplānojot un uzzīmējot klīnikas telpas un to iekārtojumu. Pērn, gūstot Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu gandrīz 40 000 eiro apmērā, šo vīziju jaunietei izdevās realizēt.
Nu “Ķepaiņu klīnika” ir viena no modernākajām Vidzemē, kur savus mīluļus ārstēt ved ne tikai novadnieki, bet arī cilvēki no Alūksnes, Madonas un Latgales pilsētām.
“Es zināju, ka šajā vietā ir ļoti laba vide, kur attīstīties. Tieši Gulbenē, tieši veterinārmedicīnā. Katrā savas dzīves posmā tev jābūt kaut kādam sapnim. Vienmēr ir jābūt savai idejai, un lēnām tā jārealizē. Tas nenozīmē, ka viss uzreiz būs vai nākamajā gadā, parasti notiks tikai tad, kad tu jau esi ar to ideju apradusi,” atzina Paula Mezīte.
Paulas “Ķepaiņu klīnika” atrodas vienā ēkā ar mammas, veterinārārstes Ilzes Mezītes vetaptieku. Ikdienā abas strādā kopā, un, kā uzsver jaunā speciāliste, mammas 30 gadu pieredze veterinārmedicīnā ar viņas jauniegūtajām zināšanām un spēju orientēties modernākajās tehnoloģijās ir vislabākā kombinācija, lai sasniegtu rezultātus.
Ilze Mezīte ir lielo dzīvnieku ārste. Viņa norāda, ka šo speciālistu skaits Latvijā arvien samazinās - vetārsti noveco, bet jaunie profesionāļi laukos strādāt nevēlas, turklāt darbs ar lielajiem dzīvniekiem ir arī ļoti smags.
“Daudzi ir tādi, tie vetārsti - [vecumā] 50+. Ar tiem cipariem ir izteikts tas, ka spēka jau arvien mazāk paliek un arvien grūtāk ir kaut ko izdarīt tīri fiziski, jo ar lieliem dzīvniekiem vajag arī spēku, ne tikai prātu. Un vēl viena lieta, ka tās ārstnieciskās izmaksas ir dārgas,” stāstīja Ilze Mezīte.
Savas zināšanas dzīvnieku ārstēšanā Paula papildina nepārtraukti - ļoti daudz mācās no mammas un izglītojas arī ārpus valsts robežām. Vēl pavisam nesen Paula piedalījās seminārā Tallinā, izglītojusies arī Austrijā un citviet Eiropā.
