Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jaunieši veido šķirnes putnu saimniecību

Jaunieši no pilsētas pārceļas uz laukiem un Raunas novadā audzē šķirnes putnus

Galvenais ir uzdrīkstēties. Ar šādu moto Raunas novada “Kalna Kauliņos” saimnieko  Agita un Raivis Vanceri - jaunieši, kuri no pilsētas pārcēlušies uz  laukiem. Vien nepilnu trīs gadu laikā abi jau paguvuši saimniekot vairākās nozarēs, un šobrīd pašmācības ceļā apgūst šķirnes putnu audzēšanu.

Ar šo nodarbi jaunieši saista savu nākotni un cer, ka izdosies atrast arī stabilu vietu tirgū.  

“Kalna Kauliņu” saimnieki sagaidījuši raženu vistu saimes papildinājumu. Kūtī čiepst vairāki desmiti dažādu šķirņu cālēni. Šobrīd putnēni mitinās brūderī - īpašā iekārtā ar sildelementiem, kas ir piemērota mazuļu dzīves pirmajām dienām. Lai arī pirmās olas inkubatorā ievietotas jau janvārī, saimnieki teic, ka cāļu laiks nupat kā sācies.

Drīzumā daļa putnēnu aizceļos uz citām lauku sētām, daļa - papildinās “Kalna Kauliņu” putnu kolekciju.

Šobrīd tajā saskaitāmas 10 dažādas šķirnes. Kūtī gan baltie kohini un zīdītājvistiņas no Lietuvas, gan arī neparasti melnas vistas un gaiļi, kuru izcelsmes vieta ir Indonēzija. 

“Latvijā viņi ir ļoti reti kur. Viņiem viss melns - āda melna, kauli melni, acis melnas, visi orgāni melni. Olas gan tādas neliela izmēra, krēmkrāsas. Tā vispārīgi dekoratīvos putnus mēs sākām audzēt tādēļ, ka atšķiras ar olu krāsu. Piemēram, Lavandas araukāni dēj zilas olas, Lieldienās nav jākrāso, paņem vienkārši izvāri,” stāsta Raivis Vancers. 

Putnkopībai Agita un Raivis pievērsās aptuveni pirms trīs gadiem, kad no pilsētās pārcēlās uz laukiem. Labiekārtojuši veco kūti, saimnieki sākumā audzēja trušus, bijis laiks, kad  turētas arī 150 dējējvistas, taču šis rūpals izrādījās nerentabls - kādā brīdī putni pārstāja dēt un bija grūtības arī ar gaļas realizāciju.

Tad arī radās ideja par šķirnes putnu audzēšanu, kas Latvijā vēl nav ļoti izplatīta, bet interese par to palielinās. Pirmās šķirnes vistas uz “Kalna Kauliņiem” atceļoja no Madonas, pēc cāļiem saimnieki dodas arī uz Lietuvu, un tuvākajā nākotnē cer aizbraukt arī uz Vāciju un Austriju.

“Ir ļoti daudz iespēju, tikai jāatrod tā sava niša, kur gribi iet. Sapratām to, ka labāk nesaķert visu uzreiz, tūlīt. Labāk paņemt lēnām, pakāpeniski kaut ko attīstīt, pilnveidot. Nostabilizēties.. Latvijā šķirņu cāļu audzēšana nav tik izplatīta, tāpēc arī sākām palēnām domāt kaut ko, kas mazāk izplatīts, lai lielāka iespēja uz kaut ko “izsisties”,” stāsta Agita Vancere.

Putnkopību Agita un Raivis sauc par savu lielo uzdrīkstēšanos, jo visu apguvuši pašmācības ceļā. Ik dienu viņi smeļas jaunas zināšanas grāmatās un internetā. Pērn abi pabeidza kursus biškopībā, jo, kas zina, varbūt arī šajā nozarē nākotnē varētu saimniekot.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt