Jau 14 gadu vecumā pāraudzis skolotājus: programmēšanas olimpiādes zelta medaļnieks Ansis Gustavs Andersons

Ansim Gustavam Andersonam pēc nedēļas paliks tikai 15 gadu, bet viņš jau kļuvis par divkāršu medaļnieku Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē. Turklāt šogad kā pirmais no Latvijas viņš izcīnīja zelta medaļu. Ansis nemācās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, no kuras ierasti nāk daudz informācijas tehnoloģiju (IT) talantu, bet gan Saldus novada Druvas vidusskolā, kas arī var lepoties ar senām programmēšanas apguves tradīcijām. Brīvajā laikā Ansis aizraujas ar zinātniskās fantastikas grāmatām, veido savu mājaslapu un spēlē klarneti Saldus Mūzikas skolas orķestrī.

Latvijas Radio aicināja uz sarunu Ansi Gustavu Andersonu un viņa programmēšanas skolotāju, vienu no Latvijas komandas vadītājiem šā gada Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē, Normundu Svētiņu.

Intervija ar Ansi Gustavu Andersonu un Normundu SvētiņuMāra Rozenberga

Šajās dienās Ansim kopā ar skolotājiem un vēl trīs skolēniem no Latvijas vajadzēja atgriezties no Gruzijas, kur bija plānota olimpiādes norise. Bet Covid-19 pandēmijas dēļ dalībnieku ceļš veda tikai līdz Pirmajai programmēšanas skolai Rīgā.

„Visi sagāja vienā telpā, mūs filmēja ar divām kamerām, ierakstīja datora ekrānu, visu laiku bija jābūt vienam pieskatītājam. Daudz ko darīja, lai pārliecinātos, ka nešmaucas. Pamatīga ņemšanās!” aizvadītās divas olimpiādes dienas raksturo Ansis Gustavs Andersons.

Katru dienu četrās stundās bija jāatrisina trīs uzdevumi. „Uzdevumi bija labi, tikai par vienu palika sajūta, ka tas ir mazliet sasteigts. Burtiski bija jāzina vienas spēles stratēģija. Neviens to nezināja un nedabūja vairāk par 40 punktiem no 100,” viņš piebilst.

Ar programmēšanu Ansis sācis aizrauties vasarā pirms piektās klases, kad mācījies Pampāļu pamatskolā un atbraucis uz nometni Druvā, ko rīkoja Kurzemes jauno programmētāju skola.

“Bija vienkārši jātaisa spēle. Es neuztaisīju neko pārlieku labu, bet dabūju veicināšanas balvu – piecus eiro! Un tad man radās motivācija programmēt!” viņš smejas.

Šis stāsts uzjautrina arī blakus sēdošo Anša skolotāju Normundu Svētiņu, jo tieši pēc šīs nometnes viņš pamanīja puikas lielo apdāvinātību.

“Es Kurzemes jauno programmētāju skolā mācu programmēšanu, un Ansītis nokļuva manās ķetnās, kolīdz šeit ieradās. Viņam iepatikās, un tad jau sākām apgūt C++ valodu no nulles. Ansis to apguva ļoti, ļoti strauji – praktiski gada laikā tur vairs nebija ko darīt. Visi pamati bija izieti cauri. Jau sestajā klasē droši varēju paredzēt viņam spožu nākotni, un tas ir piepildījies,” saka skolotājs.

Viņš uzsver, ka Anša Gustava Andersona panākumi ir komandas darbs – izcilus matemātikas un loģiskās domāšanas pamatus ielicis Anša tētis, daudz strādājuši arī vietējās programmētāju skolas pasniedzēji, kuri paši savulaik mācījušies Druvas vidusskolā.

“Praktiski visiem viņiem esmu mācījis programmēšanu, vēlāk viņi mani pāraug un tālāk māca stipros. Notiek kolosāla mijiedarbība,” ar lepnumu teic Svētiņš.

Tagad gan Ansim skolotājus atrast ir arvien grūtāk, jo viņš sāk pāraugt arī tos topošos programmētājus, kuri jau studē augstskolā.

“Protams, ir Latvijā augsta līmeņa programmētāji šajā sporta programmēšanas jomā, bet viņus ir grūti noķert, viņi visi ir nevaļīgi,” piebilst skolotājs.

Sporta programmēšana ir olimpiāžu sacensības pamatā: ierobežotā laikā jāspēj uzrakstīt kodu ar pēc iespējas ātrāku izpildes laiku. “Parasti, ja kods izpildās ilgāk par sekundi, uzdevums netiek ieskaitīts, pat ja atrisinājums ir pilnīgi pareizs,” paskaidro Svētiņš. “Līdz ar to, mācoties risināt uzdevumu, mēs meklējam vislabāko, vispiemērotāko algoritmu, kas risina uzdevumu ātri. Tas ir ļoti būtiski lielās sistēmās. Ar to jaunais programmētājs tiek gatavots tam, ka varētu kodēt jau milzīgās datu sistēmās, kur laiks ir ārkārtīgi svarīgs. Tāpēc arī šie programmētāji, kas šajā disciplīnā gūst medaļas, ir ļoti, ļoti pieprasīti. Viņi nav parasti programmētāji, bet īpaši programmētāji, kas spēj ne tikai uzrakstīt kodu, bet izdarīt to ļoti perfekti,” skaidro skolotājs.

Ansis Gustavs Andersons šoruden sāka mācības Druvas vidusskolas 9. klasē un plāno te mācīties arī vidusskolā. Par tālāku nākotni pēc skolas absolvēšanas viņš pagaidām nedomā – viņa mērķis ir nākamgad vēl labāk nostartēt Latvijas un Baltijas informātikas olimpiādē, lai tiktu arī uz pasaules līmeņa olimpiādi, kurā piedalās arī vidusskolēni un sacensība ir vēl daudz nopietnāka.

Tikmēr brīvajā laikā Ansis labprāt lasa zinātnisko fantastiku – gan latviski, gan angliski, un gaida, kad beidzot skolas bibliotēkā atkal varēs pats klejot gar plauktiem jaunas grāmatas meklējumos, kas vīrusa ierobežojumu dēļ pašlaik nav iespējams.

“Kā lai atrod grāmatu, ja līdz plauktam netiek? Pašlaik ir burtiski tikai tas, ko bibliotekāre iesaka  vai ko tu no malas pamani,” viņš noteic.

Pēc sarunas beigām Ansis Gustavs Andersons uzmet plecā mugursomu un dodas uz nākamajām mācībām – pēc stundām viņš spēlē klarneti Saldus Mūzikas un mākslas skolas orķestrī. „Mūzikas skolā gan vairs neeju – sapratu, ka nevarēšu visu apvienot,” piebilst jaunais programmēšanas talants.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti