Par savu jauno karjeru Toru sāka domāt, vēl strādādams Japānas vēstniecībā Latvijā, pāris gadu pirms aiziešanas obligātajā pensijā, kas Japānā ir 65 gadu vecumā. „Es Japānā nevienam neesmu vajadzīgs, jo esmu par vecu,” teic Nagatsuku.
Ierodoties uz interviju, Toru Nagatsuka uzreiz lūdz, lai saruna notiek lēnām, jo ātru sarunvalodu viņam vēl esot grūti saprast. Viņš joprojām divas reizes nedēļā apgūst latviešu valodu un vēlas savas prasmes pilnveidot. Latviešu valodu ir apguvusi arī viņa dzīvesbiedre, un viņu mājās Rīgā tiek abonēti laikraksti latviešu valodā. „Latviešu valoda ir grūta. Es katru dienu klausos arī valodas vingrinājumus. Gribu iemācīties pareizi lietot locījumus un deklinācijas,” stāsta japānis.
Viens no Toru darba pienākumiem ir veicināt Japāņu interesi par Latviju, popularizēt Latvijas biznesa vidi un attīstīt LIAA mājaslapas japāņu versiju. „Visā Eiropā ir tikai divas mājas lapas japāņu valodā,” norāda Toru.
Toru uz savu dzimteni dodas ne biežāk kā reizi pusotrā gadā. Viņš ir sajūsmā par mūsu maizi un Dziesmusvētkiem, lai arī uz tiem nav izdevies iegādāties biļetes. Toru atzīstas, ka Līgo viņš nesvin, un izmanto ikvienu iespēju, lai pasēņotu.
Toru Nagatsuka atklāj, ka Japānā ir tā pierasts - tiklīdz aizej pensijā, vairs neesi vajadzīgs. Japānā ir diezgan liela atšķirība starp nodarbinātajiem un pensionāriem.
„Es gribu parādīt, ka ir iespējams sākt otru karjeras dzīvi, būt noderīgam un apmierinātam,” saka Toru, aizsteigdamies uz darbu aģentūrā.
