Ārsta Hosama Abu Meri vecāki Latvijā cenšas ciemoties ik gadu. Līgo svētki ir kļuvuši arī viņiem par gaidītiem svētkiem, jo dzimtenē saulgriežus nesvin.
„Latvijas skaistā daba rada vēl lielāku svētku sajūtu. Man pie jums patīk viss, izņemot to, ka tik bieži līst lietus un kož odi,” saka libāniete Ikrama Abu Meri, Hosama Abi Meri māte. „Ar Abu vienreiz gadā divus līdz trīs mēnešus cenšamies pavadīt Latvijā. Šeit ir ļoti jauki, taču pavisam mēs Latvijā nevarētu dzīvot, jo lielākā daļa mūsu ģimenes dzīvo Libānā,” piebilst Abeds Abu Meri, Hosama tēvs.
Abu Meri pāris atzīst, ka pirms 21 gada, dēlu studēt uz tolaik vēl maz zināmo valsti laiduši ar bažām. Tagad viņi priecājās par pārmaiņām, kādas Latvijā notiek ik gadu. „Katru reizi, kad mēs šeit ierodamies, ir noticis kaut kas jauns. Kaut vai sakopts kāds dārzs vai uzbūvēta māja . Pārmaiņas norit ļoti strauji,” vērtē Ikrama Abu Meri.
„Latvijā ir brīnišķīga kultūra un cilvēki. Ja kāds šeit grib integrēties, tad es aicinu viņu mācīties no libāņiem, mēs esam daudz kur plašājā pasaulē. Piemēram, Amerikā, ir daudz libāņu izcelsmes politiķu un uzņēmēju. Taču pats galvenais, ja gribi dzīvot kādā valstī, tev jāzina tās valoda, kultūra un vēsture,” pauž Abeds Abu Meri.
Abi atzīst, ka Līgo vakarā visvairāk priecājas par mūsu sieru un maizi. Tāda nav nekur citur. Tāpat kā līgo dziesmas.
