Ar Jāni Uzāriņu Latvijas Radio tiekas pie bijušā Valmieras Gaļas kombināta vārtiem; ilgus gadus, mainoties tā saimniekiem, plašā teritorija stāvēja pamesta, aizaugusi ar krūmiem un nezālēm. Tagad šo teritoriju pašvaldība iecerējusi atvēlēt uzņēmējdarbībai, un tāpēc arī to vajadzēja sakopt, un to arī aizvadītajā vasarā veica Jāņa uzņēmums.
“Te viss bija aizaudzis, un tur neredzēja tās ēkas un arī ceļu, tas viss bija jāiztrimerē, un tur tajā tālākajā stūrī, bija tādi smuki latvāņi, piecmetrīgi… Man vienmēr patīk tā: tu iebrauc, ir bijis aizaudzis, un tu viņu sakop, tas skats pēc tam - tas ir gandarījums! Viens ir darbs, otrs ir gandarījums,” saka Jānis.
Atgriežoties strādāts gan algots darbs, gan izmēģināti vairāki uzņēmējdarbības veidi, līdz tapusi sava nekustamo īpašumu apsaimniekošanas firma.
“Mēs tagad esam nofokusējušies uz āra teritoriju uzturēšanu, tas ir - sētnieki un vasarā zāles pļaušana, dzīvokļu izvākšana, un tagad jaunums ir meistars uz izsaukumu. Tas meistars uz izsaukumu ir domāts tā, piemēram, ir cilvēki, kas dzīvo vieni, un tad vienmēr ir jāprasa kaimiņam – vari man pielikt glezniņu, pieslēgt veļasmašīnu. Jebkādi sīki darbiņi, - tu piezvani mums, mēs atnākam smaidīgi, tev uzlabojam omu plus vēl izdarām darbiņu. Un ziemā tad mēs šķūrējam sniegu. Šogad gan mēs baigi nešķūrējām,” stāsta Jānis.
Šī ziema Jāņa uzņēmuma darbībā viesusi savas korekcijas - sniega nav, vien bijušas dažas dienas, kad lielveikalu stāvlaukumos vajadzējis kaisīt pretslīdes materiālu.
“Ja tāda normāla ziema, tad tos vakarus iznāk iesvīst, bet tā, kā šī ziema, tad esam atpūtušies, šī nav ziema.
Vairāk specializējamies uz zāles pļaušanu vasarā, kas arī ir tā lielākā sezona. Savā ziņā slikti, ka ir šāda ziema, kad tos galus ir grūtāk savilkt. Bet labi ir, ka tā vasara paliek garāka, jo tas nozīmē to, ka mums arī tā ejošā sezona ir garāka,” spriež uzņēmējs.
Tā kā tagad līdz vasaras sezonai darba ziņā ir klusāks laiks, kā Jānis saka – paņēmis pauzi, bet ne tāpēc, lai dīki mājās sēdētu.
“Pašreiz lieku traktorista tiesības, esmu pa vasaru izgājis arī metinātāju kursus. Citi varbūt brīnās - kāpēc tu to dari. Bet tās praktiskās lietas mani vienmēr ir piesaistījušas, un, ja tu vari dabūt valsts atbalstu, kāpēc gan to neizmantot,” skaidro Jānis.
Pirmo reizi uz Londonu Jānis devās vēl vidusskolas laika vasaras brīvlaikā, pēc vidusskolas domājis vēlreiz aizbraukt tikai uz trim mēnešiem nedaudz piepelnīties, bet palika tur septiņus gadus.
Sākumā bija darbs viesnīcā, kāpjot pa karjeras kāpnēm - darbs nekustamo īpašumu nozarē, nopelnīt varēja. Tad Londonā satika savu nākamo sievu, arī valmierieti. Un tad jau domas par mājupceļu kļuva arvien noteiktākas.
“Katru reizi, kad atbrauc, tā Latvija ir tik mīļa. To es nesaku tikai tāpat, bet es tieši tā arī jūtos – Latvija mīļa un tā Valmiera ir vienkārši tas, kur ir mana sirds.
Un es vienmēr zināju, ka arī bērnus gribu audzināt Latvijā, un tad es satiku sievu, mums pieteicās pirmā no trijām meitiņām, tad viss, tad jau bija skaidrs. Tad vēl pusgads un es biju atpakaļ,” stāsta Jānis.
“Uz to laiku [ārzemēs] es vienmēr skatos kā uz vērtīgu pieredzi, bet tā dzīves kvalitāte, tas viss, manuprāt, šeit ir daudz augstāks, jo tur tu esi viesis. Mēs vienmēr runājam par naudu, ka tur ir darbs labāk apmaksāts un tā, bet ja skatās uz ģimeni un tādām lietām, tad es jau tagad esmu miljonārs, bet, ja skatās uz naudu, tad to es piedzīšu… Šobrīd es esmu miljonārs laimes ziņā, ka man ir superīga ģimene, ka man ir trīs veseli bērni, un nekas jau nav svarīgāks, kā tie tuvākie cilvēki,” uzsver Jānis.
Bet jau pavisam drīz būs klāt jaunā sezona, kad tik tiešām viņa firmai darba netrūks, bet ziema devusi laiku, gan lai mācītos, gan arī izlolot jaunas ieceres, ko vēl varētu paveikt.
