Iztikt no jūras dāvanām - ģimenes uzņēmums «Jūras rotas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pāvilostas “Jūras rotu” mazajam kolektīvam jeb Jansonu ģimenei – Rolfs, Ingrīda, četrgadīgā Hanna un labradors Gastons – šis ir īstais pļaujas laiks. Anticiklons, jūra ir atkāpusies, atstājot liedagā visdažādākos dārgumus – atrodami ne vien dzintara gabaliņi, bet viļņu noslīpēti stikliņi, granīta olīši, kociņi. Kādam tie varbūt šķiet nieki, bet prasmīgās rokās tie pārtop par rotaslietām, kas vēlāk ceļo uz visdažādākajām pasaules malām.

ĪSUMĀ 

  • Rotu darināšana sākās kā joks
  • Atrast izejmateriālu nav vienkārši, tas jāprot pamanīt
  • Juvelieri nepārslīpē to, ko izveidojusi daba
  • Nākotnei tiek lolots vēl daudz traku ideju

 

Sākās kā joks

Tas sākās pirms pieciem gadiem. Sākumā – kā joks. “Mēs pa vakariem gājām gar jūras malu, un Ingrīda lasīja tos stikliņus un es vēl viņai teicu – nu, kāpēc tu to dari? Viņa teica – bet tas taču ir forši. Es teicu – nu labi, es viņos izurbšu caurumus un varēsi pakārt kaklā kā rotu,” atceras Rolfs.

Taču izrādījās, ka izurbt glītus caurumus stiklā un granītā nemaz nav tik vienkārši. Radās azarts, interese, un pēc neatlaidīgiem mēģinājumiem tapa pirmās rotas. Tagad tās var iegādāties gan “Jūras rotu” veikaliņā Pāvilostā, gan interneta platformā “Etsy”.

Ideja attīstījusies tiktāl, ka Ingrīda varēja pamest darbu finanšu sektorā un pilnībā pievērsties rotām. 

“No bankām līdz māksliniecei, kā mani mīl saukāt, un es par to mulstu,” viņa smej, bet atzīst, ka sākumā ideja par rotu biznesu šķitusi šaubīga.

Tādēļ Rolfam nācies likt lietā savas pārliecināšanas prasmes. Bet tagad tas pārtapis par pastāvīgu ģimenes ienākumu avotu.

 

“Jāpiešauj” acs

Pastaiga gar jūru vairumam no mums ir relaksācijas veids, bet Jansoniem tas vienlaikus ir arī darbs. Teju katru dienu viņi dodas īsākos vai garākos pārgājienos liedagā, lai meklētu izejmateriālus nākamajām greznumlietām. Sākumā tās atrast nav nemaz tik viegli. Rolfs saka – tas ir līdzīgi kā ar nēģiem: “Kad es dzīvoju Saulkrastos, tur ir tāda upīte Aģe. Tur pavasaros visi puikas gāja vākt nēģus. Un visi nāk ar milzīgām kulēm ar nēģiem, bet mums – nekā. Jo acs neredz to, ko gribi ieraudzīt. Bet tad, kad ieraugi pirmo nēģi – tad viss aiziet. Te – ar stikliem, akmeņiem, dzintariem ir tieši tas pats.

Jāierauga tas, ko gribi ieraudzīt, un tad jau acs pieradīs.

Kā smējās viens draugs, kura sieva mēģināja atrast akmeni ar caurumu, viņš teica – tev jau nav jāmeklē akmens, tev jāmeklē caurums!”

Vislabākais dārgumu meklēšanas laiks esot pēc vētrām, kad jūra atkāpusies. Šādās reizēs Hanna pat netiek vesta uz dārziņu – visi Jansoni ir liedagā. Arī labradors Gastons piedalās meklēšanā.

 

Saglabā dabas mežonību

Atšķirībā no tradicionāliem juvelieriem “Jūras rotu” meistari saviem atradumiem cenšas nepiešķirt kādu īpašu formu. To jau paveikusi daba. “Mēs vienkārši vācam milzīgos apjomos jūras stikliņus, jūras kociņus, dažādus akmeņus. Uz lieliem galdiem kombinējam to visu kopā un rodas vai nu auskari, vai rokassprādzes, vai kaklarotas. Mēs gribam maksimāli saglabāt to mežonīgo, kas ir bijis,” stāsta Rolfs.

Galvenais izejmateriāls ir jūras stikli – kādreizējo tīkla bumbu vai pudeļu lauskas, ko viļņi un smiltis pulējuši vairākas desmitgades.

Rotās pārtop arī kociņi, granīta oļi, gliemežvāki un pat veco kuģu daļas.

Viens no interesantākajiem atradumiem ir Haiti sarkankoka baļķi no 19. gadsimta beigās Kurzemes piekrastē noslīkuša franču burinieka kravas. Pašā Haiti pēdējos sarkankokus izcirta jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, bet Pāvilostas liedagā tie joprojām atrodami.

Dārgumi atrodami ne tikai liedagā. Īsts Eldorado Jansoniem ir kāda sen nodegusi stikla fabrika, kuras krāsmatās atrodami lieli stikla kluči. Tie vairākas dienas tiek malti īpašās dzirnavās. “No tiem asajiem kļūst par jūras apbružātiem, tikai mēs esam jūru aizstājuši. Varētu jau gāzt jūrā un gaidīt, lai jūra apbružā, bet mēs gribam viņus dabūt, tādēļ taisām paši. No tā top korķi, dekori, piekari, kaklarotas. Mums ļoti mīļš materiāls,” skaidro Ingrīda. 

Trakākās idejas – nākotnes plauktiņā

Rolfam vairāk iedalīti tehniskie darbi – urbšana, slīpēšana. Savukārt Ingrīda atbild ne tikai par rotu izgatavošanu un tirgošanu, bet arī par finanšu lietām. Radoši strīdi tikpat kā negadoties.

“Īstenībā mums ir ļoti laba simbioze - ar to, ka es esmu racionāla, ekseli mīloša un pie zemes pievelkoša,” viņa spriež. “Rolfs ir ideju cilvēks. Tad mēs atrodam līdzsvaru – īstenojam tās idejas, kuras ir vērts. Tās, kuras ir pārāk trakas, paliek tālajā plauktiņā. Kādreiz varbūt nedomāšu, kas ir pārāk traki.” Viena no trakajām nākotnes idejām – darināt īpaši noformētus gaisa pūķus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti