93 gadus vecā Jāņa Vasarieša dzīves stāsts ir raibs un pretrunīgs. Bērnību pavadījis inteliģentā un pārtikušā ģimenē, ieguvis labu izglītību un apguvis piecas svešvalodas. Kara laikā izdzīvojis gūstā, izaudzinājis četrus bērnus, bijis ķīmijas un fizikas skolotājs un radījis 260 liliju šķirnes. Lai arī sirmais kungs redzes problēmu dēļ bijis spiests pamest savu mūža prieku – liliju audzēšanu, Jānim Vasarietim joprojām piemīt izcila humora izjūta un prāta gaišums.
"Es sazvanījos ar savu draugu Aldoni Vēriņu, un abi nospriedām, ka vislielākā Dieva dāvana ir tas, ka mūsu gados mēs vēl esam pie pilna prāta," teic Vasarietis.
Grāmata “Vasaras kalnā” veidota pēc Jāņa Vasarieša ierunātām atmiņām, kuras apkopojusi prozaiķe Māra Svīre.
"Es nebūtu spējīga uz tik drosmīgu atklātību, kā viņš stāsta par savu dzīvi. Bet no lasītāju viedokļa, atklātība jau ir tas pats interesantākais," skaidro rakstniece.
Grāmatai “Vasaras kalnā” ir arī pievienotā vērtība. Māra Svīre, iedvesmojusies no Jāņa Vasarieša stāstījuma un krāšņajām lilijām, sarakstījusi trīspadsmit stāstus – “Trīspadsmit veltījumus Jāņa Vasarieša lilijām”, kuros autores iztēle iedzīvinājusi dažādus, gan pasakai līdzīgus, gan sadzīviskus, notikumus un kuru vadmotīvi ir dažādu Vasarieša radīto liliju nosaukumi – “Saules meita”, “Vēlā viešņa”, “Medusmēnesis”, “Rudais runcis”, 'Vīna pokāls”, u.c. Balstoties tikai uz šim nosaukumiem, rakstniece savijusi asprātīgus un izteiksmīgus stāstu sižetus, kurus grāmatā papildina arī trīspadsmit attiecīgo Jāņa Vasarieša radīto liliju krāsaini fotoattēli.
