No rudens veltēm – ziediem, āboliem, zīlēm un kastaņiem – pie Mārupes Valsts ģimnāzijas piektdienas rītā tapa uzraksts "Paldies, skolotāj!". Šeit strādā Ritma Veļķere – politikas un vēstures skolotāja, kura guvusi atzinību "Iespējamās misijas" izveidotā kampaņā "Mans labākais skolotājs". Pērn viņa bijusi arī "Gada skolotāja" savā skolā.
"Ienākot skolā, mūs 12. klases sagaidīja ar rozīti. Tur tāda balta, skaista rozīte. Katram skolotājam tādu oficiāli, svinīgi pasniedza pie ieejas durvīm. Tas arī varbūt tādu dienas noskaņu ievadīja," pastāstīja skolotāja.
Pēc tam skolēni pedagogiem sarīkoja koncertu, aicināja spēlēt spēles. Par labiem vārdiem, ko skolas absolventi Ritmai Veļķerei veltījuši "Iespējamās misijas" kampaņā, skolotāja uzzinājusi no sociālajiem tīkliem. Viņa bijusi patīkami pārsteigta, ka skolotāju ar siltām atmiņām atceras arī tie, kas skolu absolvējuši pirms aptuveni 20 gadiem. Tik ilgi viņa strādā šajā profesijā.
"Patiesībā tas nebija sapņu darbs. Bet par sapņu darbu tas drīzāk izveidojās laika gaitā. Un es strādāju vairāk nekā 20 gadus skolā. Ir bijis dažādi, taču bērns jau pēc būtības paliek bērns un īpaši nemainās. Varbūt mainās tie faktori, kas ietekmē, bet bērns ir atvērts vienmēr, un galvenais ir prast dabūt ar viņu kontaktu.
Un darboties tā, lai viņam ir interesanti un pašam ir interesanti," stāstīja Veļķere.
Iedvesmu viņa smeļas darba būtībā – pētīt, atklāt, izdiskutēt ar skolēniem.
"Man patīk, ja nevis tā glaimīgi vai lišķīgi saka labus vārdus, bet novērtē pēc būtības. "Bija laba stunda, skolotāj!", "Šodien es visu sapratu!"," stāstīja Veļķere.
Tad, kad kāds tā pasaka, tad ir labi. Svētdien Skolotāju dienu Veļķere atzīmēs savā ģimenē: "Varētu būt neliela kūciņa. Tāds svinīgāks noskaņojums."
