Jekaterina kopā ar vīru Vladislavu izrāda trušus, kuriem karstais laiks liek meklēt paēnu. Šobrīd esot ap 30 trušiem. Itkaču ģimene dzīvoja Jēkabpilī, taču, lauku vides vilināti, izlēma, ka dosies uz vīra Vladislava dzimto pusi. Mākoņkalna pagasta Lipuškos ģimenei ir dzīvoklis, taču tā ir vien pagaidu dzīvesvieta. Ģimene ir iegādājusies lauku māju, kuru plāno atjaunot.
“Gribas kaut ko darīt, jo es nezinu, kā cilvēki pilsētā no darba atnāk un ko darīt. Mums tas pats, vīram ir darbs, es arī strādāju Lipuškos. Un pēc sešiem vienkārši sēdēt dzīvoklī, kaut kā negribas, gribas braukt, kaut ko darīt kopā ar bērniem. Te stirnas skraida, alnis staigā pa dārzu, tiešām, tikai pēdas redzam no rīta, dzērves kliedz, interesanti esam tuvāk dabai”, stāsta Jekaterina Itkača.
Ģimene vēlas darboties tūrisma jomā, pagaidām piedāvājot interesentiem apskatīt trušu saimniecību.
“Pagājušajā gadā mēs mēģinājām, bija Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju diena. Mums bija šoks, bija daudz cilvēku. Atbrauca no Talsiem, no Ainažiem, Siguldas, no Rīgas. Mums bija kauns, kāda mums māja, bet cilvēki brauc, saka, ka forši. Tas tikai sākums”, pārliecināta Jekaterina.
Itkači dzīvo netālu no Rāznas ezera un Mākoņkalna, blakus lauku mājai atrodas arī Akmeņu taka, kurā apskatāmi četri ievērojami akmeņi - Plakanais akmens, Āža mugura, Velna pēda un Zirga pēda. Atpūtnieki brauc un Itkači sapratuši, ka viņu pusē nav vietas, kur ieturēt maltīti. Brīva niša, kurā var darboties, tāpēc tiek gatavots projekts, lai piedāvātu šādu pakalpojumu.
“Seši gadi dzīvojam šeit un vienmēr ir tāds jautājums, kad tūristi brauc, kur var paēst, kur Mākoņkalns, kā var aizbraukt līdz Mākoņkalnam, par peldvietu jautā, kur var atpūsties. Nopirkām māju, nu kāpēc ne. Vienkāršus ēdienus piedāvāt kā pankūkas, auksto zupu”.
Itkači sapratuši, ka cilvēki dodoties atpūsties labprāt iegādājas par piemiņu suvenīrus. Lai būtu šāds piedāvājums, Vladislavam radās doma izgatavot piekariņus no akmentiņiem un gliemežvākiem, ko var salasīt Rāznas ezerā. Netālu no Itkaču mājas aug liela liepa, kuras zari noliekušies līdz zemei, tā ir klusa un mierīga vieta, kur atpūsties un, kā saka Jekaterina, meditēt. Īpaši skaisti, kad zied liepziedi un san bites. Jekaterina un Vladislavs ir sapratuši, ka tieši lauki ir tas, kas vilina atpūtniekus, lai no pilsētas pabūtu pie dabas un dzīvniekiem. Un ļoti bieži to, kas laukos dzīvojot šķiet pašsaprotami, atpūtniekus no pilsētas tieši tas arī interesē.
