Ingūnas Tihomirovas suņi bērniem Valmierā palīdz apgūt lasītprasmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tas ir piepildīts bērnības sapnis – strādāt kopā ar suni. Tā savu darbu vērtē valmieriete, kinoloģe Ingūna Tihomirova. Viņa ir arī kanisterapijas jeb suņa asistētas terapijas aizsācēja Latvijā un vada šīs nodarbības gan vardarbībā cietušajiem bērniem, gan bērniem ar īpašām vajadzībām. Viņas suņi nu jau vairākus gadus Valmieras bibliotēkā palīdz arī bērniem apgūt lasītprasmi. Par šo ieguldījumu kanisterapijas attīstībā sestdien, 19. novembrī, Ingūna saņems apbalvojumu "Valmieras novada Goda pilsonis".

Ingūnas Tihomirovas suņi bērniem Valmierā palīdz apgūt lasītprasmi
00:00 / 06:04
Lejuplādēt

Centrā "Valdardze", kur tobrīd norit nodarbība, sniedz palīdzību bērniem un ģimenēm, kuras cietušas no vardarbības. Nodarbību laikā bērniem kopā ar abiem Ingūnas suņiem Niku un Martu ir jāveic dažādi uzdevumi un, protams, var arī samīļot abas suņu meitenes. Bet ko tad īsti nozīmē kanisterapija?

"Canis – latīniski ir suns un terapija ir medicīniskā terminoloģija, bet tas ir terapijas veids, kurā suni izmanto, kā motivāciju – klientam kaut ko jaunu apgūt, vai vienkārši viņam psihoemocionālo fonu uzlabot, vai caur prieka radīšanu ļaut iespēju viņam atvērties un uztvert pasauli daudz pozitīvāk. Tā darbošanās ar katru klientu grupu vai mērķauditoriju ir dažādāka, jo ir konkrēti mērķi. Šajā gadījumā krīzes centrā pirmais ir emocijas, pozitīvas emocijas, lai viņi aizmirstas, kur viņi atrodas, lai viņi mazliet atslēdzas no tās ikdienas, kas viņiem nav īpaši rožaina. Tur mēs vienkārši ļoti labi pavadām laiku, pavadām laiku izkustoties, jo, ja mēs ķermeniski atbrīvojamies, atbrīvojas arī mūsu emocijas, un vēlāk tie speciālisti, kas tur strādā tajā centrā, viņi var ar tiem bērniem daudz foršāk sarunāties.

Tie bērni varbūt vieglāk uzticēsies, tad tas pārējais terapijas veids būs daudz ātrāks, jo kanisterapija tā ir palīdzošā terapija," stāstīja Ingūna.

Centrā "Valdardze", kā sacīja tā valdes priekšsēdētāja Eva Sāre–Aizsilniece, vardarbībā cietušajiem bērniem nodarbības kopā ar suņiem jau ir ilgāku laiku, un tās sevi ir attaisnojušas.

"Mēs laikam bijām pirmie, kas kopā ar Ingūnu ieveda kanisterapiju Valmierā, un tas bija dzīvnieku terapijas projekts, norvēģu. Tā mijiedarbība, kad suns ar cilvēku satiekas, un, ja ir zinošs un varošs cilvēks, kas prot to virzīt, tad notiek lieliskas lietas. Šeit notiek rehabilitācija vardarbībā cietušiem bērniem un, ja viņš pastrādā ar suni, viņš atbrīvojas, vieglāk speciālistiem ir tikt klāt visām šīm lietām, kas mums ir jāpanāk. Tas ir emocionāli patīkamāk un bērnam dod to drosmi, brīvību, ka viņš spēj runāt par šīm lietām," klāstīja Sāre–Aizsilniece.

Ingūna Tihomirova, pirms vairākiem gadiem kopā ar Valmieras bibliotēkas darbiniekiem aizsāka arī lasīt mācīšanas  programmu bērniem kopā ar suni.

"Viņš bērnu padara drošāku un viņš bērnu nekritizē, viņš klausās tikai, klausās un padara nodarbību interesantāku," teica Tihomirova.

Nav jau tā, ka kanisterapija var palīdzēt tikai bērniem.

"Kanisterapija būtu cilvēkiem pēc insultiem, infarktiem, kad jāatjauno iemaņas, kas ir zudušas, jo, ja var atrast suņus, kas māk ļoti daudz trikus, caur kuru kopīgi veikšanu attīstītu roku muskulatūru, kaut vai tvērienu, kaut vai karotes noturēšanu, tās visas lietas, tad viņas nav tik vienmuļas, viņas ir daudz radošākas, emocionālākas un tad ir vieglāk veicamas,"piebilda Tihomirova.

Protams, te neder arī kurš katrs suns.

"Sāksim ar to, ka no suņu šķirnēm, tas ir pirmais, kur notiek atlase. Otrs, ne katrs no tās šķirnes arī var to darbiņu darīt, tāpēc ir vesela programma, kā līdz tam kanisterapijas sunim tikt, sākot ar atlasi, beidzot ar apmācību. Pamatā tās ir suņu šķirnes, kas vēsturiski veidotas kā suņi kompanjoni cilvēkam un vismazāk tajā kategorijā būs suņi, kas ir domāti sargāšanai, aizsardzībai, tādām lietām. Tad, kad kucēns piedzimst, tad pie audzētāja ir nākošais posms, kad jau visādā veidā socializēts kucēns pie sevis mājās... Un ir vesela programma no trešās līdz četrpadsmitajai dzīvības dienai, kad kucēnu speciāli trenē ar dažādiem vingrinājumiem jau tik mazā vecumā. Pēc tam notiek 42 dienās atlase, tad nonāk kucēns pie kanisterapijas speciālista un viņš iziet pamatpaklausību. Un, ja viņam ir mērķauditorija seniori, viņš sagatavo suni taisni tai mērķauditorijai. Ja man ir bērni, tad man ir atkal jāvirza tā socializācija un darbošanās bērniem," teica Tihomirova.

Protams, šis darbs prasa lielu pacietību, sapratni gan ar cilvēkiem, gan suni, bet tas dod arī gandarījumu.

"Man visu laiku no bērnības ir bijis sapnis, ka es varētu kopā ar suni strādāt, viņš ir piepildījies. Patiesībā lielākā daļa visi mani bērnības sapņi ir piepildījušies," sacīja Tihomirova.

Viņa vērtēja, ka, lai arī sākumā kanisterapiju cilvēki uztvēra piesardzīgi, šobrīd tā kļūst arvien populārāka, un pieprasījums  speciāli apmācīto suņu terapijai ir pat ļoti liels.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti