Indra – sabiedrības integrācijas piemērs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Krāslavas novada Indras pagastā, pašā Baltkrievijas pierobežā dzīvo, strādā un ne vien savu, bet arī latviešu kultūru kopj un attīsta dažādu tautību pārstāvji – baltkrievi, krievi, ukraiņi, moldāvi un citi. Uzrunātie šejienieši, lai arī ne vienmēr runā latviešu mēlē, tomēr, atzīst, ka sevi uzskata par veiksmīgas sabiedrības integrācijas piemēriem.

„Es dzīvoju savā zemē. Indra – tā ir īpaša vieta. Tā es to pozicionēju arī savā ģimenē, tā audzināju arī savu dēlu. Man gribētos, lai visa jaunatne, kas te izaugusi un aizbrauc no Indras, arī aizietu ar tādu pozīciju, ka Indra ir labākā vieta, ka Indra ir labākā vieta uz zemes, īpaša vieta kur var strādāt un sadzīvot dažādu tautību un kultūru ļaudis dažādās valodās,”atklāj Indras kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska, kura ikdienā pati gan latviski runā maz, bet neuzskata to par trūkumu, izrādot savu patriotismu un valstisko piederību.

„Te mūs uzskata par tādu nomali, jo mēs atrodamies pie pašas Baltkrievijas robežas. Atkal arī tas jautājums, ka ne visi mēs pareizi runājam valsts valodā, ka visiem valodas atšķiras. Bet mēs esam Latvija, mēs arī esam kopā ar visiem. Un Valsts karoga esamība katrā mājā ir faktors, kas audzina par savas zemes patriotu. Un mēs gribam būt kopā ar visiem,”turpina Kuzminska.

Vietējie iedzīvotāji Anželu sauc par īstenu Latvijas patrioti. tieši viņa bija idejas autore pasākumam, kurā pirms diviem gadiem tika šūdināti Latvijas valsts karogi un tieši 4. maija svētkos tie tika dāvināti Indras pagasta iedzīvotājiem.

„Un kāpēc gan nē, ja tādu ideju atbalstīt iespēju atrada pagasts un novads. Nopirkām audumu. Meklējām atļaujas, lai mēs paši varētu izgatavot karogus, ievērojot proporcijas. Mums te ir šuvēja, kura uzšuva karogus. Un dāvinājām tos Indras pagasta ļaudīm. Kopā vairāk kā 300 karogu. Skaists pasākums bija 4. maijā. Ļoti patīkami bija, ka neviens neatteicās, visi pieņēma ar prieku. Katram karogam klāt bija zīmīte ar dienām, kad karogs uzliekams, kad ar sēru lentīti, kad svētku diena, un tā Indrā tiek izkārti karogi. Un tā mēs vēlreiz parādām, ka mēs esam Latvija,”stāsta Kuzminska.

Anžela Kuzminska uzsver, ka patriotiskajai audzināšanai jāsākas jau ģimenē. Tieši tā viņa audzinājusi savu dēlu, kurš apzinās, kur ir viņa dzimtene, prot valsts valodu un ar lepnumu nēsā latviešu tautas tērpu.

„Tieši latviešu tautas dejas Indrā agrāk nedejoja. Mums bija ļoti spēcīga klasiskā deja un studija agrāk, jo bija pasniedzēja no Krievijas," Indras Mūzikas un Mākslas skolas diretore Ērika Zarovska atzīst, ka bērnu pievēršanās tautas dejām ir veicinājusi vecāku interesi par latviešu tradicionālo kultūru.

„Bet, kad sāka dejot tieši latviešu tautas dejas, tas laikam bija kaut kāds, nu, notikums, kad tie bērni aizbrauca uz Rīgu uz Dziesmu svētkiem, viņi gāja tajā gājienā, un tad daļa vecāku sāka skatīties Dziesmu svētkus.”

Par nacionālo sastāvu tur par kaimiņos, Robežnieku pagastā stāsta Robežnieku pamatskolas direktors Pjotrs Boiko.

„Dažādu ir, baltkrievi, krievi, poļi, divi – trīs ukraiņi. Latviešu daudz, visdaudzāk,” saka Boiko.

Pjotrs Boiko dzimis un audzis Baltkrievijā. Tur pašlaik dzīvo viņa vecāki un radinieki. Uz Latviju Pjotrs atbraucis, lai studētu Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, apprecējies, palicis te un, nu Latvija ir viņa mājas.

„Principā es dzīvoju Latvijā, tāpēc man Latvija ir tuvāk nekā Baltkrievija, jo braucot pie vecākiem, es tur jūtu sevi ne ļoti labi,” - tā Boiko.

Tur pat netālu no Baltkrievijas robežas atrodas tālākais Latgales Dienvidu punkts Piedruja, kur dzīvo un strādā bibliotekāre Jeļena Račicka. Viņa apgalvo, ka arī Piedrujas pagastā ir daudzveidīgs nacionālais sastāvs, un daudzi iedzīvotāji, tā pat kā Jeļena pati, kautrējas runāt latviešu valodā. Tomēr, savas zināšanas gan latviešu valodā, gan kultūrā Jeļena parāda dziedot un spēlējot latviešu tautas dziesmas.

Lai gan vairākos pierobežas pagastos latviešu valoda ikdienā skan ne visai bieži, tomēr, te pašā Baltkrievijas pierobežā Indras, Robežnieku un Piedrujas pagastos cilvēki savu lojalitāti valstij atklāj caur latviskās kultūras uzturēšanu, attīstību un valsts valodas mācīšanu saviem bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti