Fermā uz ziemeļiem no Romas jaunu vīriešu grupa ražo organisku jogurtu. Viņi visi Itālijā ieradušies no dažādām Āfrikas daļām, bēgot no kara un bada. Taču arī Eiropas kontinentā viņi saskārušies ar pamatīgām grūtībām. Imigranti strādāja apelsīnu fermā Itālijas dienvidu pilsētā Rozarno, kur bija ļoti sarežģīti darba apstākļi. "Rozarno apelsīni jāvāc ziemas periodā - decembrī, janvārī, februārī, aukstumā un zem lietus. Pēc darba jāatgriežas pamestā rūpnīcā, kur nav ne apkures, ne karsta ūdens," dzīves apstākļus raksturo imigrants Diops Šeihs no Senegālas.
Diops ieradās Itālijā no Senegālas 2010.gadā. Viņš stāsta, ka apelsīnu fermā par 12 stundu maiņu pelnīja 25 eiro, taču dažkārt naudu nesaņēma vispār. Kad Rozarno izcēlās rasu nemieri, Diops un vēl daži cilvēki, kas vēlāk kļuvuši par viņa biznesa partneriem, pārcēlās uz ziemeļiem un kļuva par bezpajumtniekiem Romā.
Ideja ražot jogurtu un pārdot to vietējos lauku labumu tirdziņos vīriešiem ienāca prātā, kad vajadzēja nopelnīt kaut nedaudz, lai varētu piezvanīt tuviniekiem dzimtajās valstīs. Sākotnēji viņi ražoja 15 litrus jogurta nedēļā kāda drauga virtuvē, fermentācijas procesam izmantojot karsta ūdens pudeles.
Laika gaitā ražotne tika modernizēta, un tagad uzņēmums saražo jau 250 litrus jogurta nedēļā, nodrošinot iztiku visiem biznesa partneriem, un, kas svarīgāk, arī iespēju jaunpienācējiem integrēties Itālijas sabiedrībā.
