Mazie jau zina Imanta jeb Pipina prasības un noteikumus - visiem jābūt laikā un treniņā tiek nodarbināts ne tikai fiziskais ķermenis, bet arī prāts. Mazajiem jārisina matemātiskas darbības, kas vēlāk noderēs laukumā.
Pļaviņa audzēkņu vidū ir gan Ivars Žvīgurs, gan Kārlis Muižnieks un Roberts Štelmahers. Tāpat arī viens no pašreizējiem Latvijas izlases līderiem Kristaps Janičenoks. Audzēkņi un viņu darbs ir tas, ko man neviens nevar atņemt, atzīst Pļaviņš.
Tiesa, viņa darbs līdz basketbola trenera amatam nebūt nebija rozēm kaisīts. „Es nebiju basketbolists [bērnībā]. Es biju futbolists, jo man basketbols beidzās pēc viena treniņa. Es aizgāju uz „Spartaku" [sporta klubu]. Treneris Hugo Krūmiņš nostādīja mūs visus – 16 puikas – rindā un pateica: pirmie 12 paliek, pārējie četri var doties mājās. Es biju pats mazākais," atminas Pļaviņš.
Taču dzīve visu salika savās vietās. Kad pēc Universitātes beigšanas un četrus gadus ilga darba viņš atgriezās Rīgā un gājis pieteikties uz Rīgas 49.vidusskolu, lai strādātu par sporta skolotāju, Pļaviņš uz ielas nejauši saticis kādu paziņu. Tas aicinājis strādāt par treneri 2.bērnu jaunatnes sporta skolā, tagad „Rīdzenē". Pļaviņš piekritis un pats vēl paralēli skatījies, kā treniņus vada pieredzējušāki treneri. „Mani pirmie audzēkņi bija 1942.gadā dzimušie, tagad man ir 2004. gadā dzimušie audzēkņi," savu ilgo pieredzi atzīmē Pļaviņš.
Viņš atzīst, ka ir bijušas iespējas pamest bērnu trenēšanu un pievērsties pieaugušo trenēšanai, taču no šīm iespējām atteicies. „Bija divi uzaicinājumi strādāt ar „VEF", bet es nē. Tā es visu mūžu esmu palicis strādāt tikai ar bērniem," saka Pļaviņš, atzīstot, ka allaž esot pratis atrast kopīgu valodu ar tiem. „[Roberts] Štelmahers - tas ir mans, [Kārlis] Muižnieks - tas ir mans, daudzi ir mani," uzskaita un lepojas Pļaviņš.
Viņš pats saka, ka parasti tikko atnākušajiem bērniem dod četrus vingrinājumus. „Kamēr viņi nevar izdarīt visus četrus vingrinājumus, tikmēr es viņus pie groza nelaižu (..) Pats galvenais ir metiens," saka Pļaviņš. Tāpat arī no vecākiem viņš spēļu laikā necieš nekādas piezīmes.
Treneris ievēro, ka vairāk sasniedz tie, kas paši vēlas nodarboties ar basketbolu un vēl pirms treniņa jau ir gatavi kaut ko darīt. Basketbolā vispār vissvarīgākās lietas ir ātra domāšana, ātras kājas un ātras rokas – bijušajam basketbolistam Valdim Valteram visas šīs lietas esot piemitušas.
