Ilmārs Silkāns sevi raksturot izvēlas pēc indiešu vēdu filozofijas kā garīgo dzirksti materiālajā ķermenī. Arī sevi viņš sauc par filozofu un apgalvo, ka dzīvo tāpat, kā kādreizējie dižgari, tikai pielāgojoties pašreizējiem apstākļiem.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem Ilmārs Silkāns strādājis Valsts policijā (VP), pēc tam kādu laiku dzīvojis Krišnas templī Rīgā. Ikdienā viņš darbojas, iedvesmas vadīts. Tieši iedvesma nosaka, kur doties, vai tieši otrādi – kur iet ar līkumu.
Pārtraucis lietot elektroierīcies, savā dzīvē atstājis tikai radioaparātu.
Runājot par savu dzīves veidu, Ilmārs Silkāns izvairās no apzīmējumiem – dabas un vides draugs vai ienaidnieks. Bet savu devumu apkārtējai videi un sabiedrībai viņš neslēpj.
Viņam nesagādā problēmas savākt un pat sašķirot uz ielas nomestos atkritumus, viņš ir arī frīganu kustības piekritējsv (pārtikuši cilvēki, kuri piesaka boikotu patēriņam un tādēļ pārtiek no lielveikalu miskastēs atrasta ēdiena - red.), kā arī nodarbojas ar vides sakopšanu un dažāda veida grāmatu izplatīšanu.
Tāpat Ilmārs Silkāns aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanā un informēšanā, vietējos preses izdevumos aktualizējot dažādas vides problēmas.
Ilmārs Silkāns uzskata, ka katram cilvēkam neatkarīgi no savas reliģiskās piederības, jādzīvo saskaņā ar Dieva un dabas likumiem, lai sasniegtu veiksmīgas dzīves pamatvērtības.
