Jura Pokrotnieka ikdiena rit Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Viņš vada Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centru un ārstē pacientus ar gremošanas orgānu saslimšanām. Gastroenterologs šeit nostrādājis visu darba mūžu – 40 gadus.
“Tā vide, tā darbība, kas mums ir, arī tas, no kā mēs ciešam, dažādā veidā ietekmē ļoti sarežģīto gremošanas sistēmas orgānu darbību. Un vēl tas, ko apēdam vai nejauši norijam. Tas viss ietekmē,” stāsta Pokrotnieks.
Profesors ir gandarīts, ka savulaik strādājis endoskopijas ziedu laikos, kad attīstījās metodes, diagnostika un ārstēšana. Šobrīd, lai veiktu pētījumus gastroenteroloģijā, vajag lielas investīcijas un laiku.
“Pasaules Veselības organizācija jau tagad uzskata, ka veselība iet caur zarnām. Ne tikai mīlestība caur vēderu, bet arī veselība caur zarnām. Vislielākā zona, kas var ietekmēt. Tam liela uzmanība tiek pievērsta. Bet investīcijas, kur sirds. Tas ir vienkāršs orgāns, kas ir arī mākslīgi uztaisīts un darbojas. Zarnu darbība, sevišķi tievā zarna, palika ārkārtīgi nenovērtēts orgāns, kur viss notiek, uzsūkšanās, visi intīmie procesi,” skaidro profesors.
Viņš stāsta, ka gastroenterologa darbs ir ļoti smags un prasa 60 stundas nedēļā. Tomēr jaunie speciālisti izvēloties šo specialitāti.
Pokrotnieks ārsta karjeru sāka 1973.gadā, kad jauno dakteri pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas nosūtīja strādāt uz Valmieras rajona slimnīcu. “Pavadīju trīs gadus, kas man ir nostalģijas gadi, Valmierā, Mazsalacā. Vienmēr atceros ar tādu siltumu, kas mani būtībā iztaisīja par ārstu,” stāsta profesoram.
Viņš atklāj, ka viņa vecāki kara gados ļoti gribēja izstudēt medicīnu. Mamma bija farmaceite, bet tēvs kara dēļ izstājās no Medicīnas fakultātes. “Viņi ļoti gribēja, lai dēls iet mediķu pēdās. Man nebija nekādas izvēles. Es no bērnu dienām zināju, ka man ir jāiet, un viss – es būšu ārsts.”
Juris Pokrotnieks ir monogrāfijas un vairāk nekā 400 publikāciju autors. Ilgus gadus māca arī rezidentus un jaunos ārstus Rīgas Stradiņa universitātē. “Profesors Danilāns, toreiz docents, gāja atvaļinājumā. Viņš pienāk pie manis un saka – Juri, tev jāņem studenti. Kādi studenti, es te aizrāvies ar endoskopiju... Un es kļuvu par Rīgas Medicīnas institūta asistentu, sāku mācīt studentus,” atceras Pokrotnieks.
Par mūža ieguldījumu medicīnas un farmācijas jomā Juris Pokrotnieks šonedēļ saņēma Grindeļa balvu. Savukārt „Zelta Pūce” - balva par nozīmīgu ieguldījumu zinātnē - piešķirta Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājam Ivaram Kalviņam. Bet jaunie pētnieki – Marina Makrecka-Kūka, Kristers Ozols un Edijs Vāvers – tika pie “Sudraba Pūces” par sirds un asinsvadu slimību un atmiņas problēmu pētījumiem.
