Panorāma

Telekomunikāciju inovācijas

Panorāma

Vecāki izmisumā - bērnudārzu rindas nezūd!

Īles bunkurs - vēstures liecinieks

Īles bunkurs – vēstures liecinieks

Analizējot un sekojot notikumiem Krimā, daudz būtiskāk par NATO piekto punktu, kas garantē drošību visām dalībvalstīm, ir tas, vai mēs paši atceramies savu vectēvu un valsts vēsturi. Tāda bija viena no galvenajām atziņām šīs nedēļas sākumā, kad Zebrenes pagastā, Kurzemē, Īles bunkurā tika pieminēti pirms 65 gadiem kritušie nacionālie partizāni. Tagad bunkurs ir atjaunots un jebkurš to var apmeklēt un mēģināt iejusties mežabrāļu ādā.

Pirmdien Kurzemē sniegs krita lielām pārslām. Īles bunkura apkārtni klāja balta sega. Pirms 65 gadiem 17. martā bunkura apkārtni klāja asins jūra.

Toreiz pa nakti turpat 800 VDK speciālā karaspēka karavīri bija aplenkuši bunkuru un sāka uzbrukumu. Bunkurā atradās 24 mežabrāļi. Biedrības “Latvijas karavīrs” vīri rekonstruējuši uzbrukumu un atainoja tā rīta cīņu.

Partizāniem izglābties nebija nekādu cerību. Pārspēks bija milzīgs. Pirmais tiek ievainots ložmetējnieks, kurš, atrāvis bunkura vāku, sāk šaut. Līdzko kāds no partizāniem mēģina pamest bunkuru, birst ložu krusa. Visbeidzot virs bunkura tiek uzspridzināta mīna. Pa izveidojušos caurumu iekšā tiek mestas granātas. Bet redzot, ka partizāni nepadosies, bunkurā tiek liets benzīns un tas tiek aizdedzināts.

Vairāki mežabrāļi izdara pašnāvību. Turpat desmit jau ir nošauti vai ievainoti. No 24 bunkurā esošajiem 15 ir beigti. Deviņi padodas. Šodien dzīvs vēl palicis tikai viens viņiem – Modris Zihmanis.

Pavisam Latvijas mežos pēc kara aizgāja vairāk nekā 20 tūkstoš cilvēku. Vairāk nekā 80 tūkstoši atbalstīja viņu cīņu. Padomju komisāri pēc kara gados rakstīja: ”Latgalē bandītu atbalstītāji ir gandrīz katrā sētā”. Pēdējā partizānu grupa oficiāli padevās tikai 1956. gadā.

Īles bunkurs pirmoreiz tika atjaunots 2009. gadā. Trīs gadus vēlāk iebruka. Tagad tas izbūvēts pamatīgi ar betonu. Tā izmaksas ir vairāk nekā 20 tūkstoši latu. Šis bijis lielākais bunkurs Baltijas valstīs. Tajā pret padomju varu kopā cīnījās latviešu un lietuvieši partizāni. Tādēļ atcerēties notikumus pirms sešdesmit pieciem gadiem atbraucis arī Lietuvas aizsardzības ministrs.

Bunkura atjaunotāji uzskata, ka uz Īles bunkuru būtu jāatbrauc katram skolēnam. Lai saprastu stāstu par mežabrāļiem. Kamēr Krievijas mēdiji bunkura atjaunošanu nosaukuši par fašisma atdzimšanu un fašistu svētkiem, tikmēr mums jāzina, ka bez leģionāriem toreiz pēc kara mežā gāja arī daudzi kas nesamierinājās ar padomju varu un tās represijām. Viņi toreiz naivi cerēja uz Rietumu palīdzību. Uz to pašu, kuru tagad, skatoties notikumus Krimā, atsaucas mūsu drošības eksperti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti