Vilināja pēcdoktorantūras programma
Ulrika Beitnere pārcēlusies uz ASV pirms trīsarpus gadiem. Viņa pašlaik dzīvo Kalifornijā un strādā Kalifornijas Universitātē Deivisā pēcdoktorantūras programmas ietvaros. Ulrikas ikdiena paiet, strādājot ar laboratorijas dzīvniekiem ar mērķi atrast ārstēšanas metodi bērniem ar retu neiroģenētisku saslimšanu, ko sauc par Angelmana sindromu.
Sludinājumu par šo iespēju viņa atrada vēl Latvijā, kur pabeidza medicīnas zinātņu doktores studijas. „Tas bija ļoti vilinoši. Es izvēlējos pieteikties, nemaz nezinot tādas detaļas – to, ka man nāksies pārvākties uz Deivisu, uz mazu koledžas pilsētu ASV, kas ir netālu no Sanfrancisko,” stāsta Beitnere.
Kopā ar Beitneri uz ASV pārcēlās arī viņas vīrs. Viņš ir amerikānis, un četrus gadus abi kopā nodzīvoja Latvijā. Šajā laikā Ulrikas vīrs iemācījās latviešu valodu un absolvēja Rīgas Juridisko augstskolu.
Braukt uz Ameriku bija Ulrikas ideja: “Viņš bija pārsteigts, ka mēs tagad pārvāksimies. Un bezmaz vai viņš uzreiz nebija gatavs pārvākties. Bet tajā pašā laikā viņš priecājās, ka būs tuvāk savai ģimenei.”
Jau Kalifornijā piedzima arī abu pirmais dēls. Turklāt tas notika, īsi pirms koronavīruss izplatījās pa visu pasauli. „Tā kā ASV ir slavena ar to, ka viņiem ir ļoti, ļoti slikti ar maternitātes atvaļinājumu, tas ir ļoti īss, man bija jāatgriežas darbā marta sākumā. Es īsti nebiju tam vēl emocionāli gatava. Es biju darbā tikai divas nedēļas, un tad pandēmija sākās. Tādēļ man paveicās, un es biju spiesta būt atpakaļ mājās,” stāsta Beitnere.
ASV ir viena no retajām attīstītajām pasaules valstīm, kur apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums gandrīz pilnībā nepastāv. Pašreizējie dzimstības rādītāji liecina, ka uz katru sievieti piedzimst aptuveni 1,7 bērni. Tas ir zem dabīgās reprodukcijas sliekšņa.
Tomēr ASV iedzīvotāju skaits tik un tā pieaug. Lielākoties tas notiek tādēļ, ka uz šo valsti turpina pārcelties imigranti no visas pasaules, arī latvieši.
Pieļauj domu pārcelties
Bet Beitnere nebūt nav pārliecināta, ka ASV ir tā vieta, kur viņa grib audzināt savu dēlu: „Es esmu ļoti pateicīga par ASV dotajām iespējām, bet, no otras puses skatījuma, es arī redzu, ka ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc daudzi apsvērtu, un es teiktu, ka ir arī daudzi, kas pārvācas. Tā kā es esmu pārvākusies savā dzīvē ne pirmo reizi, es domāju, ka tas būtu iespējams. Lai arī es kļūstu arvien vecāka un ar bērnu ir grūtāk pārvākties,
es domāju, ka Kalifornija nebūs tā vieta, kur mēs paliksim.”
Viens no iemesliem ir drošība. „Man šobrīd, kā jaunam vecākam domājot par to, kur mans dēls uzaug, nepatīk tā doma, ka ASV ir ļoti nekontrolēta ieroču nēsāšana. Un vēl joprojām nekas nav mainījies pēc visām tām skolu apšaudēm,” stāsta Beitnere.
Arī politiskā gaisotne pēdējos četros gados ir kļuvusi nokaitēta.
„Ir pārsteigums, cik ļoti cilvēki ir radikalizējušies. Ja Tramps tiktu atkal ievēlēts, tad ir jāmeklē kaut kur citur darba vieta, jo tas tomēr ir par traku,” saka sieviete.
Lai arī Ulrika nav ASV pilsone, prezidenta vēlēšanas 3. novembrī viņa gaida ar satraukumu: „Tas nāk tādos viļņos. Ir dienas, kad liekas, ka ir šausmas un jāsāk ir aktīvi meklēt [cita vieta]. Un tad atkal ir dienas, kad liekas, ka varbūt viss būs, kā rāda skaitļi, – ka tomēr Tramps netiks ievēlēts. Un tad mēs esam satraukti, jo varam sagaidīt nemierus no tiem radikalizētajiem atbalstītājiem. Bet ir vismaz cerība, ka pamazām, lēnām ASV iegriezīsies vecajās sliedēs, tajās, ko pasaule pazīst, un kas ir nedaudz prognozējamāka visiem. Es noteikti teiktu, ka šīs vēlēšanas ir satraucošākās, ko es varu atcerēties savā pieaugušajā dzīvē.”
Vēl viens būtisks aspekts ir klimata pārmaiņas. Šogad pandēmija sakrita ar plašajiem meža ugunsgrēkiem Kalifornijā. „Ja ir jāpaliek mājās vairākas nedēļas tāpēc, ka ārā gaiss ir toksisks, ka nevar paelpot, tad, protams, ir tā sajūta, ka ir jādomā ļoti aktīvi, kur tālāk doties,” atzīst Beitnere.
Mainīja profesiju un dzīvesvietu
Slikto gaisa kvalitāti piemin arī Ģirts Treikmanis, kurš dzīvo Portlendā, ASV rietumu krastā: „Portlenda, kā jūs varbūt esat dzirdējuši, izcēlās ar to, ka mums bija sliktākā gaisa kvalitāte pasaulē. Varētu teikt, ka nedēļu no vietas cilvēki vienkārši nezināja, kur likties.”
Ģirtam dzīves pārmaiņas nav jaunums. Finanšu krīzes laikā Ģirts zaudēja jurista darbu un nolēma kardināli mainīt profesiju – apguva friziera amatu.
Pirms vairāk nekā sešiem gadiem Treikmanis attiecību dēļ pārcēlās uz ASV. „Esmu divu frizētavu saimnieks. Kopā ar manu partneri uzsākām šo biznesu pirms diviem gadiem un pirms gada esam atvēruši otro frizētavu,” stāsta Ģirts.
Pēdējos mēnešos frizētavu biznesu pamatīgi ietekmēja gan koronavīruss, gan Portlendā notiekošie protesti, gan arī meža ugunsgrēki. Bet klienti sāk pamazām atgriezties. „Pēdējās trīs nedēļas ir aizņemtākas. Cilvēki ir mazliet noguruši no nekā nedarīšanas, nāk sakopties,” stāsta Ģirts.
Treikmanis aktīvi darbojas vietējās latviešu biedrības vadībā un nesen ir kļuvis par ASV pilsoni. Viņš saka, ka tagad jūtas juridiski aizsargātāks: „Man pirms pilsonības iegūšanas bija gadījumi, ka, ja izvērtās runa par politiku un kandidātiem, tad kāds man varēja pateikt, ka mans viedoklis nav svarīgs vai ka man nav tiesību paust savu viedokli, jo es neesmu Amerikas pilsonis. Tad tagad nav nevienam tiesību šādus komentārus man izteikt.”
Ģirts apgalvo, ka nokārtot pilsonības eksāmenu neesot bijis pārāk sarežģīti. Gatavojoties šim pārbaudījumam, viņš ir arī iemācījies vairākus noderīgus faktus par Amerikas vēsturi, ģeogrāfiju un tiesisko sistēmu.
Izmantos tiesības vēlēt ASV prezidentu
Savas pilsoņa tiesības Treikmanis gatavojas izmantot arī ASV prezidenta vēlēšanās: „Kad cilvēki jautā, par ko tu balsosi, tad man un manu draugu un paziņu lokā nav vispār šādu jautājumu. Man liekas, ka Trampam nav īsti sapratnes par to, kādam ir jābūt Amerikas prezidentam.”
Pašreizējais ASV prezidents Ģirtam nav pieņemams vairāku iemeslu dēļ. Runa ir gan par viņa vēlmi atcelt Baraka Obamas laikā apstiprināto veselības reformu, gan par attieksmi pret imigrantiem, gan par rasismu.
„Man likās smieklīgi, ka kāds republikānis tagad sāka skaidrot, ka Tramps nav rasists. Tas ir tik acīmredzami, ka par to pat ir lieki diskutēt,” saka Ģirts.
Oregonas štatā, tāpat kā Kalifornijā, vairākums iedzīvotāju atbalsta Demokrātisko partiju. Tomēr Treikmanim gadās runāt arī ar republikāņiem.
Viņš atzīst, ka vairs nemaz nemēģina nevienu pārliecināt, jo diskutēt ir kļuvis ļoti sarežģīti:
„Brīžiem liekas, ka Trampa atbalstīšana ir kā kults un gandrīz kā reliģija.”
Gan Ģirta Treikmaņa, gan Ulrikas Beitneres politiskie uzskati lielā mērā raksturo nesen atbraukušo un augsti izglītoto cilvēku noskaņojumu. Turpretī daudzi tā dēvētās vecās trimdas latvieši kaismīgi aizstāv Trampu un viņa politiku. Un emocijas sit augstu vilni.
