Izrādīdama pagājušajā gadsimtā celto, Latgales ainavai raksturīgo māju, Helēna Munda pastāstīja, ka tā piederējusi vīratēvam, kurš bijis lielo, zirga grozu pinējs, Viņa piebilst, ka vīratēvs nemaz nenojauta, ka vedekla kādreiz pati sāks pīt skalu grozus.
“Tolaik vēl strādāju kantorī. Darba nebija. Vīram saku tā – nu, pīsim grozus! Viņš pateica, ka klāt nestāvēs, ka viņam būs kauns stāvēt, bet tagad nav vairs kauns!” par amata apgūšanas nepieciešamību stāstīja Helēna Munda.
Tā nu Mundu pāris, apguvuši šo seno amatu, kopīgiem spēkiem pin dažādu lielumu un pielietojumu grozus kopā. Helēna vairāk nodarbojas ar pīšanu, bet Boļeslavs ar tālāko groziņu apstrādi – liek līstītes, saskavo, izgatavo rokturus, lako.
Šis darbs nav pa spēkam kuram katram, un tas jāveic ar īpašu rūpību. Lai arī izskatās, ka Helēnas kundzei groziņu pīšana iet ļoti ātri, tomēr pati viņa atzīst, ka tik ātri kā agrāk viņai vairs neizdodas, jo ik pa laikam sāp rokas. Tomēr abi meistari atzīst, ka grūtākais darbs tiek tieši Boļeslavam, kurš ne vien vienu reizi rokas traumējis līdz asinīm.
Helēna un Boļeslavs atklāj, ka Latgalē tik tiešām ir ļoti maz šāda amata pratēju, tomēr, jāatzīst, ka grozu pīšana, kā prestižs arods Latgalē nekur nepazudīs, jo mācīties gribētāju pietiekot. Grozus pīt prot gan pašu, gan radu bērni.
„Oi, kā mēs mocījāmies!” pašus groziņu darināšanas pirmsākumus atceras Helēna. “Grūti bija, mums nebija, kas māca. Bija tāds viens vecs, vecs grozs. Izjaukt viņu – bet viņš sasists ar naglām. Es nezinu, kā izjaukt. Pagrozu, pagrozu, un vēl aizvien neiet.”
Mundu pārim turpat ierīkots arī muzejs, kur apskatāmas dažādas lietas, kas saistītas ne tikai ar grozu pīšanu, bet arī ar citām amatu prasmēm un dzīvi laukos. Paši saimnieki uzsver, ka vasaras sezonā ciemiņu viņiem netrūkst. Par muzeja apmeklējumu viņi gan samaksu neņem, bet ir ļoti priecīgi un pateicīgi, ja kāds ir ieinteresēts iegādāties Helēnas un Boļeslava pašu rokām gatavotos grozus.
Mundu pāris atklāja, ka skalu plēšamo ierīci, kas kalpo jau no padomju gadiem, sameistarojuši viņi paši. Agrāk gan skalus plēst varējuši viens bez otra palīdzības, tomēr, šādā vecumā divatā noteikti ir daudz vieglāk.
Taujāti, cik ilgi Mundu pāris plāno nodarboties ar groziņu pīšanu, Helēna un Boļeslavs vienbalsīgi atbild, ka šogad jauni groziņi vēl taps, bet jāatceras, ka tik cienījamā vecumā, veselība vairs nav tā pati.
