Mēs esam atbildīgi par dabīgu vidi, saglabājot to nākamajām paaudzēm - ar šādu motīvu saimnieko Guntars Dolmanis. Viņš tikai var pasmaidīt par citiem lauksaimniekiem, kuri ir pārliecināti, ka bez ķīmijas neko izaudzēt nevar.
“Šeit ir vasaras kvieši, tur ir rudzi un tur ir zirņi. Kā var izaudzēt? Nu, kāpēc nevar izaudzēt? Mēs kūtsmēslus nesavācam, jo lopi visu gadu ganās ganībās. Man ir zivju dīķi, un zivju dīķu dūņas mēs izmantojam lauku mēslošanai,” par savu saimniecību stāsta Dolmanis.
Dabā viss ir līdzsvarā un, gudri saimniekojot, var arī nopelnīt, uzskata Guntars. Viņš parūpējies, lai viņa piederošajos mežos tiek uzlikti mikroliegumi. Šādā veidā viņš paglābis mazos ērgļus un zivju ērgļus, kas patiesībā viņam palīdz saimniekot.
“Piemēram, zivju gārņi ļoti daudz nāk pie dīķiem zivis zvejot, bet tad, kad pārlido zivju ērglis, gārņi mūk no dīķiem. Mēs audzējam zivju mazuļus, un mums ir svarīgi, lai gārņi nebūtu,” piemēru min saimnieks.
Viņš ir viens no retajiem, kas priecājas par mikroliegumiem savā teritorijā. Pats atzīst, ka kompensācijās no valsts viņš par to saņem vairāk, nekā viņam pienākas pensija. Runājot par apkārtnē notiekošo mežu izciršanu un to, ka valsts prioritāte ir lielās saimniecības, kam dabas intereses nav svētas, Dolmaņa sirds ir pilna.
“Valstij nav uzstādījums, ir kaut kāds mistiskais bizness, kas iet uz nekurieni – lielo fermu sabūvēšana, kas iznīcina latviešu dzīvesveidu, iznīcina ekosistēmas un tas liekas normāli. Tā ir valsts pilnīga bezatbildība pret dabu,” uzskata Dolmanis.
Viņš ir pierādījis, ka ar bioloģisko saimniekošanu izdzīvot var. Vienkārši vajag gribēt un domāt. Būtisku daļu saimniecības ienākumu nodrošina arī tūrisms un pasākumu organizēšanu pasakaini skaistā un no dabas viedokļa daudzveidīgā vidē. Piemēram, šogad Lielkrūzes jau septīto reizi no 5.-7. augustam notiks Vislatvijas dziesminieku saiets.