Man ļoti patīk podkāsta “Vai viegli būt?” tapšanas stāsts. Pirms pāris gadiem abi draugi – Kristiāna Grāmatiņa un Rojs Rodžers Linkevičs – uzrakstīja e-pastu “Pieci.lv”, ka gribētu vadīt radio nakts programmu. Atbildi tā arī neesot saņēmuši. Pagāja laiks, un abi draugi izveidoja pirmās raidieraksta epizodes, kur vienkārši parunājās pie mikrofona. Raidieraksta “Vai viegli būt?” saturu veido Kristiānas un Roja Rodžera dzīves pieredze.
Rojs Rodžers: Es gribēju kaut ko taisīt, jo es personīgi jutos parādā internetam. Jo internets mani izglāba tad, kad nebija draugu un es jutos vientuļš. Un es varēju sēdēt un patērēt saturu internetā. Man ir sajūta, ka šīs parāds jāatdod, lai kādam citam bērnam, kam nav draugu, būtu kompānija, kopīgi joki, lai nejustos tik vientuļi. Tā ir mana filozofija, kāpēc es to vispār gribēju darīt.
Kristiāna: Man patīk pavadīt laiku kopā ar Roju. Galvenais, kas te notiek, ir draudzības izpausme ar Roju. Tas ir iemesls vismaz reizi nedēļā satikties, pabūt kopā, varam par kaut ko pasmieties, parunāt. Un, jā, protams, visas tās vēstules, ko esam saņēmuši, ka viņiem patīk, ka viņi gaida un grib vēl. Arī tas ir motivators.
Rojs Rodžers: Man vienmēr gribas, lai ir vislabākais. Un tagad mums ir diezgan laba skaņa, un jūtos komfortabli.
Kristiāna: Iepriekš mums bija “Aliexpress” mikrofoni, un tagad vismaz skaņas kvalitāte atbilst saturam.
Rojs Rodžers: Podkāsts no tā, ko mēs darām kopā, ir veiksmīgākais projekts, un tam ir lielākā ietekme. Par to liecina daudzās ziņas un e-pasti, dažreiz par ļoti nopietnām lietām. Un man arī patīk skatīties, kā mūsu podkāsts attīstās. Mēs nesen skatījāmies, kā mēs to iepriekš filmējām un kā mēs to filmējam tagad. Tā atšķirība ir milzīga, un tas, protams, pateicoties cilvēkiem, kas mūs atbalsta finansiāli. Mums ir kādi 560 sekotāji, kas par epizodēm ir gatavi maksāt eiro vai piecus eiro mēnesī. Un līdz ar to varam attīstīties un nopirkt noderīgu tehniku. Piemēram, mums tagad ir operators, kurš ar divām kamerām filmē mūsu podkāstu. Ir forši skatīties pašiem un forši, ka arī citiem patīk skatīties.
Tas nozīmē, ka esat radījuši labu TV raidījumu, ko tagad varētu piedāvāt kādam televīzijas kanālam?
Kristiāna:
Tur tā maģija mūsu podkāstam, ka tas ir ļoti brīvs. Tas gan varētu būt arī lāsts, ka mums nav nekāda filtra.
Mums nav sponsoru, vadības vai kāds šefiņš, kam būtu jāatskaitās. Mēs varam būt brīvi, lamāties, runāt, ko gribas, un tur rodas tā maģija, kāpēc cilvēkiem varētu patikt.
Rojs Rodžers: Lielākoties ar Kristiānu mēs varam runāt un runāt. Mēs varam radīt saturu no tā, kas no mums iznāk ārā. Līdz ar to tas ir ļoti vienkārši un dabiski. Tas nesagādā tik daudz grūtību, kā filmēt “YouTube” video. Arī montāža ir daudz vienkāršāka.
Kristiāna: Es pat teiktu, ka montāžas nav vai ļoti, ļoti reti, kad saprotam, ka tiešām visas robežas ir pārkāptas un varētu būt kaut kādas nepatikšanas. Bet citādāk mēs saliekam kopā audio ar video.
Kāpēc izlēmāt, ka ir vajadzīgs arī video?
Rojs Rodžers: Jo mēs arvien vairāk gribējām kaut ko parādīt. (Abi smejas) Skatīties kopā, komentēt, tas dod iespēju vairāk spēlēties ar saturu.
Kristiāna: It kā podkāsts ir, lai klausītos, bet daudziem patīk podkāstu uzlikt uz lielā ekrāna un skatīties divas stundas mūsu sarunu.
Rojs Rodžers: Tā ir kā papildu maņa. Man liekas, ja vairāk maņu tu izmanto, jo lielāku interesi rada, jo gribas redzēt to, kurš runā.
Kristiāna: Reizēm mums sanāk satikt dzīvē arī mūsu klausītājus, un viņi stāsta, ka bieži vien skatās vakaros pēc darba, jo tā vienkārši ir iegājies. Es arī reizēm skatos podkāstus, ja tas ir iespējams.
Rojs Rodžers: Mēs jau nezinām, ko tai televizorā rāda, jo mums ir tikai “Youtube” un “Netflix”. Tā ka varbūt tur vienkārši nekas labs neiet. Un tad atliek skatīties mūs. (Abi smejas)
Intervijā podkāstā par podkāstiem “Raidnīca” saruna arī par to, kāpēc Kristiānas un Roja Rodžera dzīves pieredze ir tik interesanta, lai citi klausītos.
