Uz atbraukušajiem ciemiņiem no pļavas ziņkārīgi noraugās Šarolē šķirnes liellopi, aitas uzaudzējušas tik kuplus kažokus, ka prieks skatīties, bet kazas un āžus šeit turot, lai ir ko pilsētniekiem parādīt – lauku dzīvniekus daudzi pilsētas bērni pazīst tikai no bilžu grāmatām. Ir vēl zirgi, ar kuriem var gan jāt, gan rīkot sacensības.
“Zāģeri” jau 25 gadus ir bioloģiskā saimniecība, ko dibinājuši Aldis un Igita Kociņi. Pa šo laiku izauguši seši bērni, piedzimuši mazbērni, kas ar dzīvo dabu pirmo saikni rod, kopā ar vecākiem barojot un apmīļojot dzīvniekus.
Katram bērnam saimniecībā ir sava darbības sfēra, Kārlis ar sievu Alisi atbild par ģimenes svarīgāko daļu - lopiem.
“Mēs esam galvenie, kas atbild par lopiņiem. Par citu atbild citi (..) Sākām ar piena govīm. Nu, jau esam pārgājuši uz tīršķirnes, pāri par 100. Ko pārdot ir – aiziet uz izsoļu namu,” saka zemnieku saimniecības “Zāģeri” saimnieks Kārlis.
Lopiem nav jāpiepērk barība – šeit jāiztiek no tā, kas izaug pašu laukos.
“Pamatā ir siens no dabīgās pļavas vai arī sētie zālāji, bet tos vācām skābsienā. Ziemā pamatā siens. Skābsienu nedaudz, lai mammām būtu piens, un teliņi attīstītos,” pauž zootehniķe un saimnieka sieva Alise Kociņa.
Ģimenei neesot izpriecas jāmeklē ārpusē. Lai cilvēki brauktu uz “Zāģeriem”, pērn atvērta viesu māja, bet lielā ģimenes mīlestība ir zirgi.
“Tas mums nav peļņas avots. Tas mums nes mīnsus, bet sirdij vajag, priekam vajag – tie ir zirgi. 12 zirgi, divi poniji. Septiņus gadus mēs organizējām jāšanas sacensības (..) Sacensības ir neierobežotas vecuma ziņā - var no maza bērna līdz sirmam vecumam, pašu ģimene. Mazmeitas, vedekla trenē un meita Ilze,” norāda saimniecības dibinātāja Igita Kociņa.
Visi seši bērni palikuši tepat ģimenes ligzdas tuvumā. Mamma saka – galvenais ir bērniem uzticēties, visos darbos, visos plānos. Tikko viņus vajadzēs, tūliņ būs klāt.
Ģimenes saimniecībā viss izveidots savai iztikšanai un priekam.
Latvijas ģimenes saimniecībām nebūtu jāprāto – vai viņas ir vajadzīgas. Vajadzīgs katrs cilvēks laukos, kurš strādā, ražo, un kaut ko grib panākt, uzskata Zemnieku Federācijas vadītāja Agita Hauka. “Ir jāpopularizē ģimenes saimniecības, kurās saimnieko vairākas paaudzes, un kur mēs redzam smaidīgas sejas un sakoptus laukus, un tādu mums Latvijā ir daudz un par viņiem jārunā (..) Mazām saimniecībām bija modernizācijas projekti atsevišķi nodalīti, ir apmācības. Vajag pašu gribēšanu un varēšanu,” saka Hauka.
Latvijā šobrīd ir aptuveni 40 000 ģimeņu saimniecību. Ja arī tās nopelna tikai tik, lai apgādātu paši sevi, tas ir pamats lauku apdzīvotībai, kultūrvides un latvisko tradīciju saglabāšanai.
