Stiprie stāsti

Ģirts Dzērve Abavas pagastā audzē vīnogas un arī iesaistījies projektā "Grass Life"

Stiprie stāsti

Viesojamies piekrastes zvejnieka Jurģa Elsona dzimtas mājās Upesgrīvā

Ciemos pie tomātu audzētājiem Jelgavas novada Vircavas pagasta "Dzērvēs"

Ģimene Vircavas pusē bez strādnieku palīdzības audzē 50 šķirņu tomātus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jelgavas novada Vircavas pagasta viensētā "Dzērves" Evita un Edgars Gūtmaņi tomātus sākuši audzēt pirms 20 gadiem, darbu lauku īpašumā savienojot ar algotu darbu. Šobrīd deviņās pašu celtās siltumnīcās gadā izaudzē vairāk nekā tonnu tomātu no 50 dažādām šķirnēm un visu paveic pašu spēkiem, nealgojot strādniekus, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".

Evita skaidroja: "Nebija sākotnējā doma pelnīt vai veidot to kā biznesu, jo mēs esam strādājoši, mums algu maksā, tāpēc ir tas apjoms tik liels, lai paši varam izdarīt. Strādnieku mums nav, mēs cīnāmies paši savā ģimenes lokā."

"Dzērves" padomju laikos nopirka Edgara vecāki. Gūtmaņu ģimene sāka tajā darboties, lai paši sev nodrošinātu svaigus dārzeņus un ogas. Vēlāk radās ideja par nelielu ģimenes biznesu. Sākumā sāka audzēt zemenes, bet saprata, ka ir pārāk grūti savienot ikdienas darbu ar zemeņu kopšanu, vākšanu, tirgošanu. 

"Tad es pat nezinu, kā tā doma radās tos tomātus audzēt. Vienkārši abi strādājām darbos, kur algas nebija tik lielas 90. gados, un tad bija tā mazā siltumnīca, un sākām kaut ko tirgot. Priecīgi bijām par 20 nopelnītiem latiem un sapratām, ka tas laikam ir mūsējais," stāstīja Evita. 

Pēc 20 gadu darba nu jau deviņās pašu celtās siltumnīcās divu ar pusi tūkstošu kvadrātmetru platībā aug 50 dažādu šķirņu tomāti, kas gadā "saražo" vairāk nekā tonnu produkcijas. 

"Šķirnes es visas mēģinu un vērtēju visas garšas īpašības, kvalitāti, mīkstumu, cietumu, izskatu. To visu vērtēju un, ja nepatīk – vairs neaudzēju," uzsvēra saimniece. 

Tomāti siltumnīcās aug tradicionāli – augsnē un tiek laistīti ar pilienu laistīšanu, filtrējot ūdeni no blakus esošā dīķa. 

"Mēs pat īsti domājuši neesam par kādu cita veida audzēšanu, kā tikai augsnē. Galvenais, ka mēs ļoti daudz izmantojam liellopu kūtsmēslus. Faktiski katru otro gadu siltumnīcās liekam pa kārtām kūtsmēslus un neaizraujamies ne ar minerālmēsliem, ne ar kādām miglošanām.

Mēs neesam bioloģiskā saimniecība, bet sirdī esam zaļie un sirdī esam ar savu pārliecību, ka mūsu tomāti ir ekoloģiski, tīri," norādīja Evita. 

Saimnieki atzina, ka nevienam uzņēmējam nav tikai priecīgi mirkļi – šajos darba gados tomāti ir gan nosaluši, gan palu laikā noslīkuši, tāpat arī bijuši gadījumi, ka siltumnīcas aizpūtis vējš, taču no visām kļūdām ir ko iemācīties. 

Pirms pieciem gadiem Gūtmaņi sākuši arī tomātu pārstrādi – gatavo tomātu sulu, tomātus kaltē un gatavo pesto. Saimnieki tomātus arī saldē un kaltē jeb sublimē, līdz ar to rodas jauni produkti.

Izveidoti arī unikāli produkti sadarbībā ar citiem Jelgavas uzņēmējiem, piemēram, sadarbībā ar "Karameļu darbnīcu" tapuši zefīri ar tomātiem un šokolāde ar tomātiem un čili pipariem, bet kopā ar "Pupuchi" tapis kaltētu tomātu pesto ar kaltētu pupu miltiem. 

Konkursā "Novadu garša" saimniecība pērn saņēma sudraba godalgas par diviem produktiem. Ar Eiropas atbalstu uzceltas ražošanas telpas un iegādāti saules paneļi. Pie Gūtmaņu ģimenes brauc arī tūristi, kuri var ne tikai izstaigāt siltumnīcas, degustējot dažādos tomātus, bet arī priecāties par saimnieku izveidoto daiļdārzu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti