Gatis taupa saziedoto naudu, ārstējoties Igaunijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas mūziķu, labdarības organizācijas “Ziedot.lv” un Latvijas Televīzijas kopīgi rīkotajā labdarības koncertā “Mūzika un dzīvība” saziedotā nauda jau nonākusi pie tiem vēža pacientiem, kam tā tiešām glābj dzīvību. Uzņēmējs Gatis Tauriņš ir viens no pirmajiem, kam nepieciešamas dārgās zāles. Taču, lai taupītu ziedotāju naudu, viņš pēc tām dodas uz Tallinu.

Cīnītājs

Četros no rīta tiekamies Ādažu degvielas uzpildes stacijā. 9.00 Gatim jābūt ārstes Kadrijas Putnikas kabinetā, kā ies tālāk, mēs nezinām, tāpēc savu stāstu viņš izstāsta pa ceļam uz Tallinu.

Tobrīd viņš vēl nezina, ka pēc zāļu saņemšanas sajutīsies tik slikti, ka savu auto atpakaļ nemaz nevarēs atstūrēt. Būs jāstājas nakšņot Pērnavā. Bet kas tas ir, salīdzinot ar cerību, ka vēzi tomēr izdosies uzveikt.

“Pulkstenis ir 7.43. Vēl pāris stundas, un mums iestāsies kaut kāda skaidrība. Kas notiks un kāds ir rīcības plāns," saka Gatis Tauriņš. Gatim ir 40 gadi, foršs puika. Jau 19. gadu Gatis vada uzņēmumu “Keramserviss”, kas ražo dažādas krāsnis. Jau sesto gadu viņš cīnās ar ādas vēzi jeb melanomu. To, ka variantu vairs nav, Latvijas ārsti viņam pateikuši divreiz.

“Saauguši tie bumbuļi bija tā kā vīnogas apmēram, viss kakls. 15. gadā man vairs nebija izredzes, Gaiļezerā mums pateica, ka vairs risinājuma Latvijā nav. Bet tad abi ar sievu cēlām gaisā visus iespējamos radus un paziņas un meklējām. Negribējās padoties! Neesam no tiem, kas padodas. Pēc trim dienām jau ar draugu palīdzību atradāmies Vācijā. Uz konsultāciju. Un tad tikai sapratām, pēc vāciešu informācijas, kas bija jādara un ko neizdarīja Latvijā”.

Latvijā nepārbaudīja vēža tipu. Gatis to izdarīja pats.

Centos dabūt ārā no Gaiļezera 2012. gada operācijas un 2015. gada operācijas paraugus. Lai aizvestu uz Gulbja laboratoriju. Gulbja laboratorijā man nāca pretī un vienas dienas laikā praktiski tika uztaisītas šīs analīzes, par kurām pirms tam (slimnīcā) teica, ka tas neesot iespējams… Jā, protams, to mēs dabūjām par savu naudu darīt, bet cilvēkiem ir jāzina, ka tepat Latvijā var uztaisīt šīs analīzes. Kad mēs noteicām, ka tā mutācija ir brav pozitīva, varējām uzreiz pareizās zāles izvēlēties.” Gatis zālēm izcīnīja daļēju valsts finansējumu. “Rezultāti bija fantastiski..... un 8. janvārī, savā vārda dienā, es pirmo reizi varēju ieēst zivju buljonu. Tā bija kā otrā dzimšanas diena.” Gatis, to atceroties, gandrīz vairs nevar parunāt. Nāk raudiens.

Ar metastāzēm uz mājām

Otrreiz pilnīgu bezspēcību Gatis pieredzēja, kad viņam atklāja audzēju galvā. Viņš bija izstādē Zviedrijā, kur pārstāvēja Latviju un savu uzņēmumu. Un noģība. Bija skaidrs, ka tas varētu būt saistīts ar vēzi, kas jau šķita uzvarēts. Gatis atceras: “Atkal jau analīzes par savu naudu, ARSā uztaisīja magnētisko rezonansi, un tad momentāni cilvēki saprata, kur ir tā problēma. Ka galvā bija metastāze olas lielumā, trīs ar pus reiz trīs centimetri. Un ar ātro palīdzību aizveda uz Gaiļezeru. Tur noturēja no pulksten četriem līdz pat vieniem naktī, viņi nevarēja pat atvērt diskus, to, kas bija uztaisīts ARSā, atkal tehnoloģijas pilnīgi nestrādā mūsējiem. Un vienos, divos naktī mani izrakstīja, izlika ārā. Un teica - nu, tu ar savu problēmu nākošā dienā vari iet uz 16. nodaļu, varbūt atradīsi, kas tevi operē.

Tev vienreiz pateica, ka variantu nav. Otrreiz tev arī pasaka to pašu. Nevis, ka tevi aizvestu uz slimnīcu, vai uz citu nodaļu un teiktu - mēs risināsim, mēs cīnīsimies par tavu dzīvību”.

Rēķinu par neatliekamajā palīdzībā pavadītajām stundām gan piekodināja samaksāt. Tieši tāpēc Gatim ir sajūta, ka vēža pacients Latvijā jūtas bezspēcīgs un viens.

Rindu nav, toties ir cerība

Pie Tallinas reģionālās slimnīcas Gatis jau zina gan īsto stāvvietu, gan to, kas jāņem līdzi. Abi ar dzīvesbiedri Irinu, paņēmuši maisiņā banānus un pudeli ar ūdeni. “Jā, esam jau sagatavojušies. Iepriekšējo reizi gribēju paēst, zupiņa 4,5 eiro maksāja. Un sviestmaize ar olu un siļķīti vēl vairāk. Nu, es tikai zupiņu atļāvos paņemt.”

“Labdien! Esmu Gatis no Latvijas. Man 9.00 pie ārstes ir pieņemšana,” Gatis uzrunā reģistratori.

Tallinas reģionālā slimnīca ir pietiekami liela, bet pacientu drūzmēšanos te nemana. Uz katriem četriem onkologiem ir sava reģistratūra. Gatis to sauc par lielu plusu.

“Visur ir norādes, tev nav jāblandās. Ja tev vienos dienā ir pieņemšana, tu atnāc, izņem numuriņu un tiec. Tas nav kā Rīgā, kad vienalga stundām sēdi aiz durvīm. Ir pieraksts, nav pieraksta. Nokavē tikšanos, nevari bērnu izņemt no skolas.” Par vizīti viņš samaksā 12 eiro 85 centi. "Un mēs vēl esam ārzemnieki. Un pieteicāmies nedēļu iepriekš." Tas ir uz pusi lētāk, nekā jāmaksā par vizīti pie speciālista Rīgā. Ārste Kadrija Putnika vispirms nosūta uz asinsanalīzēm.

"- Pirmkārt, taisīsiet asins analīzes. Tas ir turpat, viņi ar šo nosūtījumu, tad gaidām atbildi un tad sāksim. Labi? Un pēc pusdienām būs datorizmeklējumi.

- Bet ēst drīkst?

- Ēst drīkst. Visu drīkst.

- Jo mēs agri braucām un domājām...

- Drīkst, drīkst.”

Konsīlijs ir atzinis, ka viņam vajadzīgas vienas noteiktas zāles. "Keytruda". Bet to cena ir prātam neaptverama. Nacionālā veselības dienesta vēstule liecina, ka visas vajadzīgās devas kopā valsts gatava atbalstīt atļauto 14 tūkstošu eiro apmērā. Gadā. Gatim ar to nepietiek pat trim mēnešiem.

Gatis ir tiešs: “Man ļoti skaidri ir uzrakstīts, ka man ir vajadzīgs 54 šādas devas. 54 reiz 6000 eiro, varat parēķināt paši. Cik ir vajadzīga zālēm deva, lai es dzīvotu.

Un kur es varu šādu naudu Latvijā? Man pat sapņos nerādās. Kā man pēc trīs nedēļām? Varbūt pēc trīs nedēļām paveiksies, sagrabināsim…Es vēl atbraukšu. Bet vēl pēc nedēļām nedēļām? Ko man sievai, ko man dēlam teikt? Paldies, es atvainojos, bet mums ir jāatvadās? Kā man viņiem pateikt to? Kā man bērnam pateikt to? Ka tētis vairs nebūs? Tas ir vienkārši neiedomājami! Lai gan varētu dzīvot, lai gan varētu strādāt!”

"Ziedot.lv" Ziemassvētku rūķītis

Gatis uz darbu ir gājis katru dienu. Arī tad, kad pēc operācijām juties pavisam slikti. Viņš un dzīvesbiedre Irina bija arī uz koncertu “Mūzika un dzīvība” ( Viss koncerts skatāms šeit), kurā gan klātienē, gan ar ziedojuma tālruņa starpniecību Latvijas televīzijas skatītāji atbalstīja onkoloģiskos pacientus. Kamēr Gatis Tallinā aizgājis nodot analīzes, Irina izstāsta, ka koncertā sapratusi, cik daudzi ir tādi kā viņas Gatis.

Irina Ježova, Gata dzīvesbiedre: “Es visu koncertu noraudāju. Nezināju, kur likties. Gatis jau arī ziemā aizgāja uz ziedot.lv un saka, jūs man visu laiku palīdzat, kā es jums varu palīdzēt? Un viņi domāja un izdomāja. Iedeva Gatim uzdevumu - aizvest ģimenēm uz Ziemassvētkiem paciņas. Viņš ņēma dēlu un izvadāja. Un abi tik priecīgi!”

“Ja nebūtu viņas, es nezinu, kā es… Viņa ir tāda cīnītāja. Par mani rūpējas vairāk nekā par sevi," Gatis vēlāk atzīsies par savu Irinu.

"Es cenšos vienmēr braukt līdzi. Jo otrs tomēr var ar vēsu prātu visu noklausīties,"Irina atklāj, ka uz slimnīcām dodas kopā ar Gati.

Gatis seko līdzi melanomas ārstēšanas tendencēm ārvalstīs. Viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka tik procenti, cik pasaulē ar šo slimību izdzīvo, tik pie mums nomirst. 80-90%. Atlikušie 10% cīnās kā var un māk. Bet paši. Ne reizi Latvijas ārsti Gatim nav piedāvājuši S-2 formu jeb Nacionālā veselības dienesta izsniegtu garantiju, kas ļautu saņem bezmaksas ārstēšanu ārvalstīs.

“Pat, ja zina, kā ārstēt… . Es domāju, ka viņiem ir aizliegts. Par to pašu S-2 formu, mani varētu ārstēt, TV teica, ka tikai trīs procenti atteikumu. Bet tad man jautājums, kad man 2015. gadā pateica, ka Latvijā vairs iespēju nav, vai tad man tika piedāvāta iespēja, ka man varētu izsniegt šo S-2? Viņi taču to nedarīja un nedara to tagad.”

Irina atceras, cik ļoti atšķīrušās konsultācijas Latvijā un Vācijā: “Tur viss bija uzrakstīts uz lapas. Ārsta paraksts. Zīmogs. Ārsts uzrakstīja savu rekomendāciju un parakstīja. Izrādās, kompjūtertomogrāfiju vajadzēja. Mēs atbraucām ar skaidru ainu. Te mums tas vienkārši pat netika piedāvāts. Visu jāuzzina pašiem. Jāprasa, jālasa”.

Starpība 2000 eiro

Visu slimošanas laiku Gatis ir gājis uz darbu. Kā gan savādāk, ja ir pašam savs uzņēmums, kas ražoto arī eksportē. Un nereti tieši uz Igauniju.

Rēķins Latvijā
Rēķins Latvijā

Pirms medikamenta ievadīšanas Gatis turas braši, bet godīgi atzīst: “Uztraukums jau ir. Jāskatās, kāda būs reakcija, kā viss notiks. Daktere jau sola, ka viss būs labi. Jācer, ka mana imūnsistēma cīnīsies....dabūs tos bumbuļus nost! “ Viņam jāturas. Jāaudzina puika. Un jāsvin firmai jubileja. “Kā tad bez priekšnieka,” viņš joko.

Medmāsa Marina atkal pienāk pie Gata. Uzzinājusi, ka viņš jūtas labi, palielina zāļu ievades ātrumu: “Tagad ir parastais ātrums šim preparātam.”

Ārste Kadrija Putnika apliecina, ka Igaunijas pacientiem šis medikaments ir pilnīgi par velti. Tas iekļauts valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Latvija tikai sākusi sarunas ar ražotāju. Ja izdotos nokaulēt cenu, zāles varētu iekļaut valsts apmaksāto medikamentu grozā nākamgad. Pagaidām cenu atšķirība ir gandrīz 2000 eiro. Zāļu daudzums atkarīgs no katra cilvēka svara. Rēķins, ko Gatim izrakstīja Latvijā, Onkoloģijas centrā esošajā “Mēness aptiekā”, bija par 6000 eiro. Rēķins pēc „Keytruda” ievadīšanas Tallinā ir 3989 eiro. Gatim nākamā zāļu deva vajadzīga pēc trīs nedēļām. Pēc tās viņš atkal dosies uz Tallinu.

RēķinsIgaunijā
RēķinsIgaunijā

Atbalstīt Gati Tauriņu un citus onkoloģiskos pacientus var šeit!

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti