Lai varētu svinēt apaļo 20 darba gadu jubileju LTV, Uldim Štokmanim pietrūcis vien trīs mēnešu. Pirms pievienojies televīzijas diktoru pulkam, vairākus gadus strādājis par diktoru Latvijas Radio. Arī toreiz televīzijas kafejnīcas iekārtojums bijis ļoti mājīgs, kas tā vien mudinājis uz jauku pasēdēšanu. Uldis Štokmanis to atceras kā lielisku kolēģu pulcēšanās vietu.
"Dienā jau pat pāris reizes uz šejieni atskrēju. Kad bija kāds brīvāks brītiņš, atnācu šeit un varēja praktiski visus šeit satikt. Pa visiem augšējiem stāviem neizbrauk1at. Kādreiz vajadzēja satikt cilvēkus, parunāties. Kur to darīt? Kafejnīcā!" klāsta Uldis Štokmanis.
Pirmajā darba dienā televīzijā Uldim Štokmanim kā jauniņajam bija paredzēta vien raidījumu programmas nolasīšana.
"Iznācu ārā, tad Laimdota Rone ar skaistām alpu vijolītēm sagaidīja. Valdis Čukurs arī strādāja tanī vakarā, viņam bija "Panorāma" jālasa. Viņš saka – "ai, tu jau esi gatavs, ej nolasi arī "Panorāmu""," atminas Uldis Štokmanis.
Nelielajā ekskursijā pa Latvijas Televīzijas gaiteņiem pirmais galamērķis – grimētava, kur parasti atstāts pirmsētera stress. "Mēbeles [tagad] ir citas. Mums bija augstāki spoguļi, galdi bija citi. Krēsli bija ērtāki. Redzu bez apsēšanās, ka tā tas ir," klāstīja bijušais LTV diktors.
Tā kā galvenokārt televīzijas diktora darbs noritēja tiešajā ēterā, LTV arhīvos nav atrodams daudz videomateriālu ar Ulda Štokmaņa piedalīšanos. Taču viņam sirdij tuvi ir tieši aizkadra balss lasījumi. Viens no tiem – televīzijas žurnālā "Teātris" par Spīdolas tēlu latviešu teātrī. Gatavojoties raidījumam, Uldi aizrāvusi iespēja izzināt tieši šo un citas teātra vēstures lappuses.
"Vairākas reizes es vairāku gadu intervālā esmu dzirdējis šo materiālu, un varu teikt, ka nav kauns pašam par sevi," atzīst bijušais LTV diktors.
Televīzijas iestudējumos Uldis Štokmanis aicināts ne tikai kā aizkadra, bet arī – telefonbalss.
Uldim Štokmanim labi atmiņā palikusi iespēja būt klāt notikumā, kas savā veidā ievadījis Trešo atmodu – proti, leģendārajai Čatokvas konferencei veltītā koncerta vadīšana 1986. gadā.
"Vienu dienu es nejauši Doma laukumā satiku Raimondu Paulu. Viņš pienāk klāt un saka: "Sveiks, tev vajadzēs to Čatokvu novadīt, tur angliski arī būs jārunā". Aiziet un viss. Atnācu uz TV un saku, ko man teica Pauls. Galvenais režisors pasaka: "Tu nezini angļu valodu, tev tur nav ko darīt". Es vienā mierā pa telefonu pateicu to Paulam, viņš sacīja: "Ai, esi, mierīgs". Nākošajā dienā man bija caurlaide uz turieni."
Līdz pat šodienai Uldis Štokmanis nav nonācis pie atbildes uz jautājumu, kāpēc toreiz koncerta režisori nebija sagatavojuši nevienu pašu teikumu teksta, kas jālasa koncerta vadītājiem.
"Es taču pats ņēmu un visus tekstus sastādīju. Man neviens nebija pateicis, ka es ar amerikāņiem nedrīkstu runāt. Gāju pa tiešo viņiem klāt un prasīju par viņiem pašiem, par to, ko viņi izpildīs. Pats uzrakstīju sev tekstus. Ne jau vārds vārdā, jo nebija laika tik daudz. Iznācu uz skatuves un bliezu vaļā," klāsta Uldis Štokmanis.
Par diktora, mūsdienās - moderatora, galveno prasmi Uldis Štokmanis uzskata spēju sadraudzēties ar kameras objektīvu un sajust to gluži kā dzīvu būtni.
Vēstījumu caur kameru nodot nevis milzīgai ļaužu auditorijai, bet domās vien pāris skatītājiem. Tad diktora teiktais sasniegs ikvienu.
KONTEKSTS:
LTV mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka LTV pirmā pārraide notika 1954. gada 6. novembrī. Tad no Linarda Laicena (tagad - Lielās Nometņu) ielas 62. nama, bijušā Jelgavas teātra ēkas, pārraidīta Rīgas kinostudijas mākslas filma "Mājup ar uzvaru", ko noskatījas 20 vienīgie televizoru īpašnieki Latvijā.
