Stiprie stāsti

Lindas Siliņas un Lauras Caunītes darbnīcā top 28 krāsu sveces un notiek Sajūtu vakari

Stiprie stāsti

Arnolds Piziks, Arti un Kristaps Rozīši - vienas ģimenes trīs paaudžu uzņēmēji Kuldīgā

Konkursā "Sējējs" laureātu - Skaistkalnes pagasta "Pienjāņu" - dārzā aug bioloģiskie augļi

Gada labākie «biosaimnieki» Skaistkalnes pagasta «Pienjāņi» lepojas ar īpašo – sidra ābolu – dārzu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kamēr saimniecības īpašnieki paši dzīvo Rīgā, Skaistkalnē darbus uzrauga agronome Inese Skrēbena. Viņa uzsvēra, ka "Pienjāņi" ir izmēģinājumu saimniecība, kurā īpašu uzmanību pievērš kaitēkļu apkarošanai bioloģiskajos dārzos. Paralēli ražošanas ēkā katru gadu tiek izspiestas četrarpus tonnas ābolu sulas, pirmo gadu no speciāli tam domātiem āboliem  tiek gatavots arī sidrs, Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" pastāstīja saimniecības agronome Inese Skrēbena. 

Konkursā "Sējējs" nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība" šogad par laureātiem kļuva Bauskas novada Skaistkalnes pagasta "Pienjāņi", kas 36 hektāros audzē bioloģiskus ābolus. Darba saimniecībā ikdienā ir daudz – jācīnās ar kukaiņiem un meža zvēriem, pareizi jāiekopj dārzi, jāveido ābeļu vainagi, atzina agronome, kura šeit strādā pēdējos septiņus gadus.

"Atnācu tad, kad bija pārejas periods uz bioloģisko lauksaimniecību. Es neesmu vietējā skaistkalniete, es braukāju uz darbu no Bauskas katru dienu, un man patīk šis darbs," stāstīja Skrēbena. 

""Sējējā" mums iekrita tā laimīgā loze, ka novinnējām, bet tas ir tikai tāds stimuls arī tālāk strādāt godprātīgi, jo daudzi jau šādi strādā, kā mēs," viņa piebilda. 

Agronome atzina, ka darbs ābeļdārzā nav no vienkāršākajiem, jo liela daļa pienākumu, tostarp atbildīgā vainagu veidošana, joprojām jāveic ar rokām. 

"Nemaz nav vienkārši. Tā tikai liekas. Esmu dzirdējusi replikas tirgū, ka, ko tad jūs tur dariet, ābols izaug kokā, un jūs tik te naudu prasiet, bet tā nav. Dārzs ir jākopj, lai tajā kaut ko izaudzētu," uzsvēra Skrēbena. 

Ikdienā bioloģiskajā ābeļdārzā lielas rūpes rada kukaiņi, kas var būtiski ietekmēt ražu. Turklāt ar tiem "Pienjāņos" jātiek galā ar bioloģiskām metodēm, bez ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Ābeļdārzos, piemēram, izveidotas kukaiņu mājas. Tāpat ap ābeļdārzu žogiem sastādītas lazdas, kas veido aizsargjoslu gan no kukaiņiem, gan vēja. 

"Pirmais, kas strādā pret visām slimībām, visiem kukaiņiem – ir jācenšas, lai tas dārzs ir sakopts, veselīgs, lai ābeles būtu veselīgas, lai tām būtu zaļas lapas, labs pieaugums. Otrs ir vainagu veidošana – lai visādi vēji tiek cauri, lai kukaiņiem nav kur aizķerties, saķerties. Pēc tam jau var cīnīties tikai ar ierobežošanu, ar bioloģiskiem, augu izcelsmes līdzekļiem," stāstīja agronome. 

Savukārt ziemas laikā, kamēr kukaiņu nav, jāuzmanās no meža zvēriem. 

"Žogi mums ir pilnīgi visiem dārziem apkārt, lielie briežu žogi, lai nevar pārlēkt tās stirnas. Ja žogu nebūtu, būtu liela skāde, bez tiem nekādi," stāstīja Skrēbena. 

"Bet lapsa izrokas arī tiem apakšā, un zaķis tai iet pakaļ, tāpēc [sniegā] ir arī mazas pēdiņas. Zaķi arī var skādi nodarīt, tāpēc mēs te viņus mēģinām trenkāt. Pa perimetru mēģinām vaktēt tās ejas, kuras lapsas iztaisa, jo zaķis jau pats neiztaisa, nevar tikt iekšā šeit. Protams, mēs nevaram visu laiku novaktēt, bet nedēļā reizi apsekojam perimetru, atrodam caurumus un aiztaisām ciet," viņa skaidroja. 

Saimniecības dārzos aug bioloģiskās ābolu šķirnes, tostarp arī Latvijā izveidotas bioloģiskās ābolu šķirnes un speciālas šķirnes sidra ražošanai. 

"Mums ir speciāls sidra dārzs, kur mums ir tikai sidra šķirnes – seši hektāri, nedaudz vairāk. Sidram ir pašu meklētas šķirnes, jo tam vajag sīvus, rūgtus, neēdamus ābolus. Mēs gribam specifisku dabūt to sidru. Tieši ābolu sidru, bez cukuriem, bez piejaukumiem. Tīru, dabīgu.

Lielveikalos tie cukurotie, tie jau nav sidri, tas ir dzēriens kaut kāds," stāstīja Skrēbena. 

Agronome par darba apjomu ne mirkli nesūdzējās, jo uzsvēra, ka kolēģi veido lielisku komandu, kas rada prieku strādāt. 

"Labi, ka darba daudz, tāpēc ka vienmēr ir, ko darīt. Turklāt katru gadu ir kaut kas jauns, katrs gads ir pilnīgi savādāks. Kas to lai zina, varbūt mēs vēl kaut ko ražosim? Jo mums, sulas spiežot, paliek pāri izspiedes materiāls, varbūt to arī varētu likt lietā," viņa sprieda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti