Nīgrandnieks Raimonds Klaips paldies vārdus par nesavtīgo palīdzēšanu turpina saņemt joprojām. Ieejot ēku kompleksā Kalnu ciemā , kurā ir gan vidusskola, gan bibliotēka, gan kultūras nams, kopmītnes un mūzikas skola, jāteic, grūti atrast vietu, kur nav pielikta Raimonda roka. Viņš gan vilcis internetu, salabojis solus, galdus, krēslus, gan palīdzējis materiālu un telpu noformēšanā - un tā varētu saukt un saukt.
„Ja visu uzskaitītu, pietrūktu laika. Viņš ir redzošā ciemata acs,” apgalvo Kalnu kultūras nama vadītāja Ligita Ķiene. Bibliotekāre Ieva Kalvāne saka: „Ar Raimondu viegli sarunāt - viņš ir ļoti atsaucīgs, pedantisks, viņš nekad neatsaka.”
Pats Raimonds atzīst, ka vēlme palīdzēt citiem nākot no mammas, kurā arī ļoti gādājusi par citiem cilvēkiem. Tomēr darbs viņam nav bijis svešs no mazotnes: bija jāizlaiž aitas ganos, mēslu vešanā jābrauc par kučieri.
Raimonds ieguvis elektromontiera izglītību, vēlāk kļuvis par sporta skolotāju un lielāko daļu arī atdevis šim darbam. Atjaunotajā Latvijā divus sasaukumus bijis Nīgrandes pagasta vadītājs. Lai arī nu viņš ir pelnītā atpūtā, joprojām Kalnu ciemu izstaigā ar saimnieka aci:
„Darbā jāsaskata radošums, kā taisīt: var iedzīt naglu vai uztaisīt tā, ko plēsdams nenoplēsīsi.”
Raimonds priecājas, ka lielākos darbos ir arī citi brīvprātīgie, kas iesaistās gan tiltiņu saremontēšanā pār Losi, gan sakopjot apkārtni. „Liela publicitāte man neiet pie sirds,” – saka Raimonds, “gandarījumu sniedz tas, ka var palīdzēt un ja tu gribi kaut ko padarīt.”
