Gada balvas medniecībā ir jauna tradīcija Latvijā. Balvas tiek pasniegtas vairākās nominācijās. Ventspilnieks Aivars Mačtams saņēmis balvu par mūža ieguldījumu medniecībā.
"Mans dzīves mērķis ir - lai mazdēls dzīvā mežā redzētu dzīvu medni. Un, ja tas tā būs - tad viss ir kārtībā!" atzina Mačtams.
Vadot Zūru Valsts medību saimniecību, kas savulaik bija lielākā valstī, Mačtams daudz laika veltīja mednieku audzināšanai. Cīnījies ar malumedniekiem, ne reizi vien tiesājies par pārkāpumiem, iekopis vairākus simtus hektāru mežu.
Ventspils pusē valsts medību saimniecība attīstījās Zūrās, Ugālē, Mētrās, Puzē un Popē. Šobrīd komercplatībās dzīvnieki pat neuzspēj izaugt. Staltbriežiem, mežacūku kuiļiem jāaug pieci līdz septiņi gadi, bet mūsdienu optika un dārgie ieroči trofeju medniekus padara daudz pārākus par savvaļas zvēru.
''Ja kādreiz ar gludstobra ieroci varēja šaut uz 50 soļiem, tad tagad šauj uz 250, un tas ruksītis vairs nav pretinieks," teica mednieks.
Otrs ventspilnieks, ilggadīgs mednieku kolektīva "Silairši” vadītājs, šobrīd Ventspils "Briežu dārza" pārvaldnieks Ādams Grīnbergs saņēma balvu "Par nozīmīgu ieguldījumu Ziemeļkurzemes reģionā".
Grīnbergu Ventspilī pazīst - reiz bijis muzeja direktors, strādājis Kultūras pārvaldē, bijis ārkārtīgi kaislīgs mednieks gan gaidu medībās, gan medībās ar dzinējiem.
Grīnbergs bijis viens no retajiem, kas medībās izmantoja mežraga saziņu. Būdams ar augstāko izglītību mūzikā, ventspilnieks izbraukājis visu Latviju - tik ļoti pūšamo instrumentu pielietojums mežā medniekiem paticis.
"Spēlējām tos mednieku signālus: atklāšanu, beigas, pusdienu signālu. Mēs paši viņu saucām par frikadeļu maršu!'' stāstīja mednieks.
Balvas iedibināšanas iniciatori ir Latvijas Mednieku savienība. Kā smejas paši mednieki - ne viens vien Latvijas politisks un ekonomisks vēsturisks pagrieziens ticis izlemts tieši pēc medībām.
