Uz pieņemšanu pie feldšeres Zvirgzdiņas atnākusi mazā Agate ar savu vecmāmiņu Daigu Apsīti. “Savā mūžā neesmu labāku dakterīti satikusi, mēs vispār pie ģimenes ārsta gandrīz negriežamies, visi jautājumi ir pie Larisas, vienmēr,” sacīja Agates vecmāmiņa.
Ģimenes ārsta pieejamības ziņā druvēnieši nav sliktākajā situācijā, kāda tā ir daudzviet laukos, ģimenes ārsti ir blakus pagastos, bet vietējie cilvēki neslēpj, ka pirmais, kur meklēt palīdzību, ir tepat Druvienā pie sava feldšera.
“It sevišķi tagad, kovida laikā. Ja būtu jābrauc kaut kur, tomēr daudzi nemaz neaizbrauktu līdz ārstam; tas ir forši, ka mēs varam kā draugam pazvanīt, pateikt, kas tev noticis, un vienmēr ir atbilde, ko darīt,” uzskata Apsīte.
Līdzīgās domās ir arī pagasta iedzīvotājas Inese un Velga – sastaptas Druvienas pilī, kur atrodas arī feldšera kabinets: “Bez Larisas – nezinu, kā mēs Druvienā būtu iztikuši, Larisa tiešām ir Druvienas īpašais cilvēks, mūsu eņģelis, mūsu ātrā palīdzība, mūsu sociālais darbinieks, viss vienā, pie viņas var pieiet ikdienā ar savu bēdu, savu prieku.”
Iedzīvotājas stāstīja, ka dēvē feldšeri par Larisīti: “Viņa ir mūsu druvēniešu uzticības persona, es pat nezinu, cik paaudzēs. Viņa šeit ir 40 gadus nostrādājusi, mani bērni ir izauguši ar šo dakterīti, par mani nerunājot, arī mana mamma, visi mēs. Pirmkārt, ja mums ir kādas problēmas, mēs dodamies pie Larisas, un tikai pēc tam, ja viņa sūta tālāk, tad seko ģimenes ārsts. Laukos dakteris, nu jā, tas ir dzīves veids, un tas ir īpašs, tie ir īpaši cilvēki, kas ir laukos dakteri.”
Kad pieņemšana beigusies, ir neliels brīdis sarunai, pirms Larisa Zvirgzdiņa dosies mājas vizītē.
“Bērnībā es ļoti baidījos no ārstiem, parasti visas vizītes beidzās ar lielu kliegšanu un raudāšanu. Toties mājās es ārstēju visus pēc kārtas, gan suņus, gan kaķus, gan lelles, gan vardes un visus mājiniekus.
Pēc Rīgas medicīnas skolas beigšanas, mani nosūtīja strādāt uz Druvienas feldšerpunktu, es iepriekš nezināju, kur ir Druviena un kāda viņa ir, un tā es Druvienā paliku un dzīvoju šeit jau 40 gadus.
Nu, protams, pirmos gadus jau ar piesardzību vēroja, kas tā par meiteni, kāda viņa ir, bet ar laiku pieņēma,” par piedzīvoto stāstīja feldšere.
Laukos ārsta palīgs, kā stāsta Larisa, ir jau ne tikai mediķis: “Lauku feldšera darba specifika ir tāda, ka ļoti daudz jāmāk darīt pašam, gan ausi izskalot, gan skabargu izvilkt, gan arī ar cilvēku tīri cilvēcīgi parunāties, jo ir mums laukos daudz vientuļu cilvēku un viņi alkst pēc šīm sarunām. Protams, varam arī atrisināt kādas sadzīves problēmas.''
Par to, ka būtiska ir arī iejūtība, uzklausīšana, varēja pārliecināties, dodoties līdzi feldšerei pie pensionāres Maigas Brečas.
Sirmā kundze atzina, ka diezin vai šodien staigātu, ja nebūtu Larisas rūpīgā darba:
“Tā kā man ir problēmas ar kājām ilgus gadus, tad tikai viņa ir mani ārstējusi, viņa ir gadu katru dienu nākusi pie manis, un tikai paldies viņai, ka šodien es esmu uz kājām. Ja man nebūtu, kā mēs viņu mīļi saucam, mūsu Larisīte, tad es nezinu, kā mēs vecie cilvēki tiktu uz blakus pagastu pie ārstiem, bet mums par to nav jābēdājas. Par viņu varētu stāstīt stundām, cik viņa ir glābusi cilvēkus, kas ir bijuši slimi. Vēl otra lieta, kas viņa piemīt, viņas sirsnība, viņas smaids, kad viņa ienāk, viņas labsirdība, nu tas arī daudz ko dod cilvēkam; ja cilvēks ir sāpju nomākts, tad tā viņas labestība, tā paceļ cilvēku uzreiz, un viņš jūtas labāk.”
Gan satiktie druvēnieši, gan arī pati Larisa saka, ka Druvienā visi ir kā viena liela ģimene un, lai arī darbs nav viegls, to atsver tas, ka vari palīdzēt savējiem.
“Druvienā ir ļoti, ļoti sirsnīgi, gaiši, izpalīdzīgi cilvēki. Man ir prieks viņiem palīdzēt, jebkurš sarežģīts gadījums, kad tu izārstē, tas dod ļoti lielu gandarījumu. Ko nozīmē gandarījums? Nu tā ir laime, ka tu esi izvēlējies īsto profesiju un cits nekas tevi tā nesaista, kā medicīna; ja man liktu izvēlēties otrreiz dzīvē profesiju, es izvēlētos mediķa profesiju,” pārliecību pauda feldšere.
Šonedēļ Larisa Zvirgzdiņa saņēma balvu kā „Gada ārsta palīgs”, un to noteica Druvienas iedzīvotāju balsojums par savu ilggadīgo feldšeri.
