„Vieni saka, ka vieglatlētika ir sporta karaliene, bet es uzskatu, ka futbols ir sporta karalis un ministrs,” nosaka vietējās futbola dzīves vadītājs, futbola biedrības vadītājs Arnis Matusevičs. Tieši viņš, vadot futbola biedrību „FB Gulbene 2005”, ir ietekmējis vairāku simtu jauniešu dzīves. „Kā es smejos, neko vairāk jau es nemāku. Futbols nosaka novada stratēģiju. Ja novadā ir attīstīts futbols, tad es teikšu tā: arī pārējie sporta veidi – basketbols un tā tālāk -, ir attīstīti,” saka Matusevičs.
Viņš futbola biedrību brīvprātīgi vada jau astoņus gadus. „Es nemāku savādāk dzīvot. Ja ir trīs dienas brīvas, tad otrajā es „bišķīt” palieku tramīgs. Vajag kaut ko darīt. Tāds es esmu,” saka Matusevičs.
Viss aizsākās brīdī, kad nebija neviena, kas uzņemtos rīkot futbola turnīrus. Tieši tad viņš arī apjauta, cik priecīgs viņš bija kaut ko rīkot un organizēt. Ir liels gandarījums redzēt, ka futbolu pilsētā spēlē bērni, kuru tēvi, mazi būdami, arī trenējās futbolā, saka Matusevičs.
Vēl vairāk – bērniem futbols jau sen vairs nav tikai futbols. „Jaunajā gadā mēs visus bērnus vedam uz cirku. Tad mēs jaunajā gadā visus viņus vedam uz turnīru Spānijā, uzdzinu viņus Eifeļa tornī. Kurš no viņiem vēl dzīvē būs Eifeļa tornī? Ļoti mazs procents,” tiešs ir Matusevičs.
Līdzīgi saka arī viena no bērnu – jauno futbolistu – mātēm. „Man liekas, ka ir fantastiski, ka mēs varam vest bērnu uz treniņu. Viņš ir nodarbināts, nevis kā mūsdienās sēž pie datora. Tagad viņš zina visus futbolistus – ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju, mēģina līdzināties viņiem. Futbols jau ir daļa no viņa dzīves. Visa brīvais laiks ir veltīts futbolam. Nav laika muļķībām, kas šajā vecumā ir raksturīgi,” saka Sandra Ļisicina,viena no bērnu mātēm.
Matusevičs atzīst, ka neviens bērns netiek atraidīts. „Ir tā, ka bērns notrenējas četrus gadus un nekā. Un tad pēkšņi viņš piektajā gadā „atveras”. Tāpēc nekādā gadījumā nevar raidīt prom, jo „atvēršanās” brīdis nav zināms,” norāda biedrības vadītājs.
Tikmēr paši jaunie futbolisti jau zina, kas viņiem futbolā patīk vislabāk. „Tur var sist, trāpīt „golus”, dot piespēles, skriet,” stāsta viens no jaunajiem gulbeniešu futbolistiem Armands Vekšins. „Tas man patīk vislabāk.” Savukārt Dāgs Raģelis nosaka, ka „ir vairāk jāstrādā uz aizsardzību”.
Pavisam Gulbenē dzīvo ap 9000 cilvēku, taču futbolā bērnu pietiek. Šobrīd viņi sev par mērķi ir uzstādījuši pilsētas pieaugušo komandu, savukārt komanda vēlas iekļūt Latvijas virslīgā, kas ir augstākā līmeņa turnīrs Latvijā.
