Francijā dzīve Covid-19 laikā apstājusies. Parīzietes Gaelas pieredze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropā vīruss īpaši smagi skāris Franciju, kur miruši vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Lai apstādinātu tālāku vīrusa izplatību, cilvēkiem dienā ļauts iziet vien uz stundu, lai iegādātos pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. Covid-19 izraisītās krīzes dēļ arī vairāki miljoni cilvēku palikuši bez darba.

Parīziete Gaela Reita pirms vīrusa uzliesmojuma strādāja viesnīcā. Laikā, kad situācija kļuva arvien nopietnāka, viņas darbs krasi mainījās. Nācās zvanīt klientiem un skaidrot, ka pilsēta ieviesusi karantīnu un ka apmesties viesnīcā vairs nebūs iespējams. Reita un citi darbinieki aptuveni pusotru nedēļu paši dzīvoja viesnīcā, lai strādātu diennaktis un sakārtotu visu pirms darbības izbeigšanas.

“Viesnīcu nevar tā vienkārši aizvērt, tas ir neiespējami. Parasti viesnīca vienmēr ir atvērta klientiem. Mums vajadzēja laiku, lai aizvērtu visas durvis, parūpētos par drošību un tiktu galā ar pārtiku. Mums bija ļoti daudz pārtikas, lielu daļu nācās izmest miskastē,” stāsta Gaela Reita.

Viņasprāt, valdības reakcija uz vīrusa uzliesmojumu sākotnēji bijusi neskaidra un līdz ar to viesnīca ilgāk nekā, piemēram, kafejnīcas, palikusi atvērta, lai arī klientu vairs praktiski nav bijis.

Reita prognozē, ka tūrisma nozare neatgūsies vēl ilgu laiku, jo cilvēki Parīzē neieceļos.

“Decembrī Parīzē notika demonstrācijas, neklājās labi. Pirms diviem gadiem bija terorakts, pēc kura Parīzē nebija tūristu. Līdz ar to mēs zinām, kā rīkoties, bet situācija kļūst arvien sarežģītāka. Ir daudz restorānu un viesnīcu, kas slēgti pavisam,” atzīmē Gaela Reita.

Kā norāda Reita, Francijā ir īpaši labvēlīga sociālā sistēma. Visiem, kuri zaudējuši darbu, turpina ienākt vismaz daļa algas. Šāda sistēma labi strādā krīzes laikā, bet nav ilgtspējīga. Gaela cenšas par nākotni nedomāt un pavada laiku mājās, kas atrodas Parīzes dienvidos, netālu no Orlī lidostas.

Parasti viņa no mājas dārza varēja dzirdēt, kā izlido un atgriežas desmitiem lidaparātu dienā. Tagad ir neierasti kluss un redzams vairāk dzīvnieku, putnu un kukaiņu.

Gaela Reita stāsta: “Piemēram, man te dārzā ir ķiršu koks. Parasti tajā nav bišu vai citu kukaiņu. Tagad ap koku lidinās kādas 20, 50 bites, meklējot nektāru. Redzams arī vairāk ielas kaķu, kuri meklē ēdienu.”

Ārpus mājas Gaela iziet vien pēc pārtikas. Veikalos tiek regulēts cilvēku daudzums, un bieži jāuzgaida ārā. Līdzi vienmēr jāņem īpašs dokuments, kurā pieraksta iziešanas laiku. Dienā ļauts iziet vien uz stundu.

Gaela Reita skaidro: “Šādi izskatās tas dokuments.

Uz tā jāraksta vārds, dzimšanas datums, dzīvesvieta. Jāpaskaidro, kāpēc izej no mājām. Darba dēļ, uz veikalu, pie ārsta vai citu iemeslu dēļ.”

Reita uzskata, ka sabiedrībā valda izpratne par vīrusa bīstamību un, lai arī ārā spīd saule un ir labs laiks, viņasprāt, cilvēki arī brīvdienās paliks mājās, tāpat kā viņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti