"Šobrīd es mācos Cēsu Valsts ģimnāzijā, 11. klasē, paralēli spēlēju arī kokli ansambļos, “Kokles balss” spēlēju Valmieras jaunatnes centrā "Vinda", spēlēju tradīciju apvienībā “Griezes” pa vasaru, tas man tā kā piestrādāšanai darbiņš un vēl es spēlēju etno kokļu kopā Valmierā."
Negribējis, bet vecāki pierunājuši iestāties Valmieras mūzikas skolā. Pikšēns atzīstas, ka bija grūti un katru gadu bija domas par iešanu prom no mūzikas skolas, taču skolotāja un ansambļa biedri spēja viņu noturēt. Tagad par to ir pateicīgs.
"Tajā brīdī, kad pabeidzu, pilnīgi cits horizonts pavērās uz kokles spēli, varēju spēlēt, ko paši gribam, un tad arī man ļoti iepatikās. Sākotnēji man gribējās spēlēt ērģeles, tad man pateica, ka ērģeles nav Valmieras mūzikas skolā. Tad es gribēju spēlēt arfu un to arī man teica, ka nevar Valmieras mūzikas skolā mācīties. Tad man teica, ka tuvākais arfai, ko var mācīties, ir kokle. Piekritu un laikam nekad nenožēlošu šo iespēju," viņš teica.
Kokle nu ir kļuvusi par daļu no Jēkaba ikdienas. Mūzikas skolā mēģinājis spēlēt arī citus instrumentus, piemēram, eifoniju un tubu, bet tie neuzrunāja.
"Kas koklē ir tas, kas Tevi uzrunā? Katru reizi, kad šis jautājums izskan man ir ļoti grūti atbildēt, jo man ir ļoti daudz lietas, kas koklē uzrunā. Pirmkārt, tas ir meditatīvs instruments un tajā pašā laikā kā koncertinstruments, ar to var izspēlēt visus smagos metāla skaņdarbus, var arī tautasdziesmas spēlēt. Viņš ir ļoti daudzpusīgs. Un vēl laikam tas, kas man patīk, ka bišķin priekštatu maina tas, ka kokli spēlē puisis. Zinu, ka senos laikos kokli spēlēja tikai puiši, un tad tas kaut kā ir pārgājis uz tā saucamo meiteņu instrumentu, bet tagad jau aizvien vairāk arī puiši sāk spēlēt kokli."
Lai gan šobrīd ir aizņemts ar mācībām, ir domās par eksāmeniem un iestājies arī autoskolā, bet tā kā ir sācis veidot arī apdares, kad būs brīvāks laiks, Jēkabs gribētu ierakstīt savu albumu.
"Jā, esmu mēģinājis taisīt apdares, esmu uztaisījis, piemēram, Billijas Ailišas dziesmām dažas apdares esmu uztaisījis, arī tām pašām tautas dziesmām esmu uztaisījis apdares, bet apdares netaisu tieši šai koklei, es taisu vairāk kokļu ansamblim, ar ko es spēlēju."
Viņš norādīja: "Diplomā mums rakstīts, ka esam pabeiguši profesionālu izglītības iestādi un mums ir arī savs teiciens, ka profesionāla izglītība prasa arī profesionālu attieksmi, bet es noteikti ticu, ka ir daudz kur augt. Arī, skatoties uz to pašu manu skolotāju – viņa var izspēlēt pilnīgi jebko. Viņai var iedot tikko uzrakstītas notis un jau varēs lasīt no lapas, tas ir tāds līmenis, uz kuru gribētu aiziet; tur man vēl noteikti ir daudz, kur augt. "
Fiziķis ar kokli, klausoties Jēkabā, tā var iztēloties viņa nākotni.
Savulaik gan interesējusi ķīmija, bet, kad iepazinis tās otru pusi, interese apsīka.
"Kādreiz likās, ka ķīmija ir tikai salej šķidrumiņus kopā un tad viņi tur burbuļo, sprāgst, tad nāca aprēķina uzdevumi, tad man ķīmija beidza patikt. Man ļoti interesē fizika, es arī vēlos savu karjeru tālāk saistīt ar fiziku. Pagaidām man tāda iecere, ka fizikas skolotājs, bet kā man teica – labs fizikas skolotājs ir ar pieredzi, tāpēc no sākuma gribētu kaut ko saistīt citā jomā, un tad aiziet uz fizikas skolotāju. Tas nav stingri nolemts, viss var mainīties. Es vairāk plūstu, nekā pēc grafika eju, bet zinu, ka tas būs noteikti vai nu matemātika vai fizika, ar ko saistīšu savu turpmāko dzīvi, jo tas mani vairāk saista, nekā valodas vai sociālās zinātnes.
Viņaprāt, tas iet roku rokā ar kokli, jo tā ļoti palīdz atbrīvoties no saspringuma, kas rodas, rēķinot fiziku vai matemātiku, un mūzika arī attīsta un palīdz attīstīt rēķināšanas prasmes, viņš norādīja.
Jaunietis uzskata, ka vislabāk kokli spēlēt ir tad, kad visa šķiet par daudz. Tad var izlādēt savas emocijas un smelties jaunu enerģiju.
