Evrims no Turcijas: Kad iemācīšos valodu, kļūšu vēl tuvāks Latvijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Evrims (Tekin Evrim Özmermer) ir dzimis un audzis Turcijā. Uz Latviju viņš atbrauca 2018. gadā, kad sāka studēt biznesa informātiku maģistrantūrā Rīgas Tehniskajā universitātē. Pēc diploma iegūšanas turpināja darbu informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā. Viņš atzīst: "Tagad jūtos kā vietējais. Liekas, ka tās kļūst par manām mājām. Pārmaiņas nenotiek vienā brīdī, tā pēkšņi, tam vajadzīgs laiks, piemēram, kad iemācīšos latviešu valodu, kļūšu vēl tuvāks šai vietai."

Savējie no ārzemēm

Mūsu valsti veido arī cilvēki, kuri dzimuši citviet, bet te jūtas kā mājās un no ārzemniekiem Latvijā kļuvuši par iekšzemniekiem. Sarunās skaidrojam, kā Latvijā jūtas par šejieniešiem kļuvušie ārzemnieki.

Cik ilgi tu esi Latvijā, un kāpēc tu pārvācies uz šejieni?

Es atbraucu šeit 2018. gada augustā, lai studētu maģistros. Es, protams, apsvēru iespējas studēt arī citur, bet tur ir vairākas lietas, kas jāskatās: kādas ir tavas atzīmes un cik naudas tev ir. Es sarēķināju, cik naudas man ir nepieciešams, lai iegūtu maksimālo labumu pēc iespējas ātrāk, un tas ir iemesls, kāpēc atbraucu uz šejieni. Es studēju biznesa informātiku Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), studijas bija angļu valodā, bet bija arī jautri gadījumi, kur pasniedzēji nemācēja runāt angliski. Es paliku Latvijā darba dēļ. Maģistra studiju pirmajā gadā es dabūju praksi, kur es arī turpināju darba gaitas. Man patika un patīk savs darbs, nebija iemesla meklēt ko citu. Un, ja tev darbs patīk, ja tev ir laba samaksa, tu nedomā, kurā valstī tas darbs ir. Tas bija iemesls palikt.

Vai vari teikt, ka Latvija ir tavas mājas?

Es nejutos, ka tās ir manas mājas, kad es ierados šeit. Arī studējot es tā nejutos. Jo ilgāku laiku te pavadīju, jo vairāk sastapu cilvēkus, vietējos cilvēkus, jo vairāk zināju vietas, kur doties un ko varu darīt, jo vairāk jūtos kā vietējais.

Tagad jūtos kā vietējais. Liekas, ka tās kļūst par manām mājām. Pārmaiņas nenotiek vienā brīdī, tā pēkšņi, tam vajadzīgs laiks, piemēram, kad iemācīšos latviešu valodu, kļūšu vēl tuvāks šai vietai.

Tad jau runāšu ar vairāk cilvēkiem, iešu uz citām vietām, un soli pa solim tās kļūs par īstām mājām.

Ir stereotips, ka latvieši ir tuvāk ziemeļu tautām un ir auksti, nedraudzīgi. Kā tu jūties te? Vai esi izjutis to?

Es nedomāju, ka latvieši ir tuvāki skandināviem, tāpēc ka es esmu bijis Skandināvijas valstīs daudz. Tiešām daudz. Patiesībā man liekas, ka tur cilvēki ir siltāki. Latvieši ir tādi, kādi ir, jo vēsture vēl joprojām tos vajā.

Latvieši nav auksti tāpēc, ka dzīvo aukstā zemē vai dzīves apstākļu dēļ, drīzāk tas ir atkarīgs no tā, kam viņi ir gājuši cauri.

Cik es esmu lasījis, un es lasu daudz, Latvijai ir trauma, latviešiem, kas te dzīvo, ir trauma.

Un mums vajag terapeitu?

Jā, pēc katra kara izveidojas savi uzvedības modeļi. Mums Turcijā arī tādi ir. Pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara cilvēki bija nedaudz dīvaini, un viņiem arī bija trauma. Latvija tikko ir ārā no Padomju Savienības, 90. gados tikai tā atguva brīvību, tas nemaz nav tik sen. Cilvēki, kas izdzīvoja padomju laikus, nekur vēl nav pazuduši. Cilvēki, kuriem tagad ir 30–35 gadi, ir izdzīvojuši abas puses un, protams, tas viss ir viņus ietekmējis. Esmu dzirdējis, ka padomju laikā cilvēki neuzticējās viens otram, bet, kā tas nākas, ka padomju laiki sen garām, bet trauma ir vēl tepat ar cilvēkiem... Tā nekur prom neiet. Tā pagaisīs, kad nomainīsies paaudzes. Nākamā paaudze par to lasīs grāmatās, bet tā vairs nebūs viņu trauma. Varbūt tad latvieši kļūs siltāki, draudzīgāki un mazliet savādāki. Un es nekādi nevaru salīdzināt Latviju ar Skandināvijas valstīm, viņi liekas daudz laimīgāki, viņi ir atrisinājuši finansiālās problēmas, viņi ir dzīvojuši ilgā un veiksmīgā demokrātijā, un viņi ir atrisinājuši lielāko daļu lietu, viņiem nav par ko sūdzēties. [..]

Ar kādām grūtībām tu esi saskāries šeit? Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem ir problēmas ar uzturēšanās atļauju saņemšanu un pagarināšanu.

Uzturēties te var, ja tu mācies, strādā un pelni konkrētu summu vai vairāk; vai ja esi apprecējies te. Ja tev ir uzturēšanās atļauja, tu tajā brīdī esi tās valsts pilsonis. Tu esi pilsonis, tu maksā nodokļus, tu vari izmantot to, ko izmanto citi cilvēki, vienīgā atšķirība ir tāda, ka tu nevari balsot vēlēšanās. No likumiskā viedokļa tas viss tev ir. [..] Realitātē gan tas viss mazliet atšķiras. Piemēram, es vēlos aiziet uz veikalu un nopirkt telefonu, kas man mēnesī izmaksās tik un tik eiro, es to nevaru izdarīt. Likumīgi es nevaru uzņemties šādas saistības. Piemēram, es vēlos internetu savai mājai, un es dodos pie kādas kompānijas. Lai dabūtu šo pakalpojumu, man prasa iemaksāt depozītu. No vietējiem šādu depozītu, protams, neviens neprasa un nemāk pateikt, kāpēc no manis prasa. Vēl viena lieta, tu maksā sociālo nodokli un iegūsti kādus sociālos labumus, piemēram, valsts slimnīcās tev nav jāmaksā atsevišķi par pakalpojumiem. Ja es dodos uz slimnīcu, tur neviens nerunā angliski, tad kā es varu iegūt solītos pakalpojumus, ja es nevaru ar viņiem sarunāties? Varbūt tomēr iepriekš varētu brīdināt, ka tu maksā nodokļus, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, bet tu tos nesaņemsi, jo tu nerunā latviski.

Vai tu esi bijis kādā slimnīcā Latvijā?

Jā. Biju slimnīcā, kur man nevarēja palīdzēt. Mani nosūtīja uz citu privātu slimnīcu, jo tā bija vienīgā vieta, kur ārsti runāja angļu valodā. [..] Vēl viena lieta ir dzīvokļu īres jautājums. Tu apskati piedāvājumu, izvēlies dzīvokļus, saraksti numurus un sāc apzvanīt vietas. Tā kā es neesmu Eiropas Savienības pilsonis, jo Turcija nav Eiropas Savienībā, un es runāju angliski, man uzreiz jautā, no kurienes esmu. Kā pasaku, ka nāku no Turcijas, telefona saruna tiek nekavējoties pārtraukta, neko nepaskaidrojot. Tā man ir gadījies piecās reizēs no desmit pagājušā gada vasarā. Puse nomet klausuli, otra puse man negrib dot mājas.

Tu taču mani nepazīsti, tu nezini, cik es pelnu, tu nezini, vai varu samaksāt īri, tu tiešām neko nezini par mani. Un tikai tāpēc, ka esmu no Turcijas, man nav iespēju atrast, kur dzīvot?

Šī ir galvenā lieta, kas man nepatīk, dzīvojot Latvijā. Un ir lietas, kam es nevaru atrast nekādu pamatojumu, kāpēc tas tā ir. Es saprotu, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības darīt, kā viņš vēlas, un izīrēt kādam pēc viņa domām, bet, ja viņš balstās tikai uz valsti, no kuras nāku, tad tas viss neliekas pareizi. [..] Būtu forši, ja latvieši sāktu redzēt šo problēmu un varbūt sāktu to risināt.

Vai ir kādas lietas, vietas, ēdiens, kas tev ļoti patīk Latvijā, ko tu mīli?

Visvairāk man garšo mājās gatavots ēdiens, manas draudzenes tētis lieliski gatavo! Viņš lieliski gatavo medījumus, un man arī garšo visi kartupeļu ēdieni, tie visi tiešām ir labi, jums labi sanāk! Es esmu mēģinājis arī auksto zupu, tā ir garšīga, bet tas nav ēdiens, ko es varētu ēst visu laiku. Tas man ir par daudz. Man garšo kvass, mums Turcijā ir kas līdzīgs, tikai bez gāzes. Man patiesībā garšo latviešu alus. Man garšo arī Latvijas balzams, bet ne oriģinālais, tam ir briesmīga garša. Esmu iecienījis tos ar ogām, tie ir ļoti forši.

Vai tu esi domājis pārvākties kaut kur citur? Uz kādu citu Latvijas pilsētu?

Pirmkārt, es vēlos iemācīties latviešu valodu, jo ārpus Rīgas cilvēki tik labi nerunā angliski. Tas ir gandrīz kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, ja vēlies dzīvot ārpus Rīgas. Bet ir vajadzīga arī nauda, jo izīrēt māju ir dārgi, nemaz nerunājot par savas mājas pirkšanu, un tagad izmaksas ir tik ļoti kāpušas, ka tas noteikti nebūtu iespējams. Vēl noteikti ir vajadzīga mašīna, lai varētu visur izbraukāt. Esmu dzirdējis briesmīgus stāstus no vietējiem draugiem, kā tie pirkuši lietotu automašīnu un jau pēc mēneša mašīnai uzradušās simt problēmas. To, protams, es negribu, bet tad, skatoties jaunu mašīnu cenas, kas ir no 25 000 eiro, tas tomēr ir par daudz. Un tad es palieku pie tā, ka man patīk Rīga. Jā, būtu jauki dzīvot ārpus Rīgas, bet tiešām tam vajag iekrāt daudz naudas, vajag daudz naudas mašīnai, jo visur taču neiet autobusi.

Ko tu rakstītu Latvijas dzimšanas dienas apsveikumu kartītē?

Tas ir sarežģīts jautājums, man ir jāpadomā.

Es novēlētu, lai Latvija paliek tikpat zaļa un īsta, kāda tā ir tagad! Un gribētos novēlēt, lai šajā aukstajā laikā cilvēki kļūtu mazliet siltāki.

Ja tev būtu iespēja mainīt kādu lietu Latvijā tikai ar vienu klikšķi, ko tu gribētu mainīt?

Es gribētu izmainīt kaut ko, kas ir izglītības sistēmā. Tāpēc, ka es zinu, ka lektori un profesori, kas strādā universitātēs, saņem tik mazas algas, un tādā situācijā viņi nav ieinteresēti darīt kaut ko. Būsim godīgi, ja tev maksā tik maz, es nevienu nevainotu. Tāpēc viņi nedara īpaši daudz, viņi neiegulda citos, un tas ir pilnīgi saprotami, bet tas padara visu izglītības sistēmu sliktu. [..] Cilvēki, kuri strādā administrācijā, nesaņemtu tik lielu samaksu, un nauda vairāk aizplūstu uz pētniecību un lektoriem. 

Es, protams, salīdzinu savu pieredzi, iegūstot bakalauru Turcijā un iegūstot maģistra grādu šeit Latvijā, atšķirība ir milzīga. Diemžēl negatīvā nozīmē.

Šeit izglītības kvalitāte, atvainojiet, ka tā saku, ir ļoti zema. Tā nopietni ir nesalīdzināma. Universitāte, kur es studēju bakalauru, nav pat labākā Turcijā. Tā bija privāta augstskola, kur es saņēmu pilnu stipendiju. Tur bija ļoti dažādi cilvēki: tādi, kas bija stulbi un kam vecāki bija samaksājuši lielu naudu, lai tiktu iekšā, tādi, kam bija sliktas atzīmes un kuri netika citās augstskolās, bet vecāki samaksāja skolai, un arī tādi kā es, kas labi mācījās vidusskolā un saņēma stipendiju. Ņemot vērā, ka tur bija tik dažādi cilvēki ar dažādu zināšanu līmeni, viņi labi tika galā ar visiem. Bet šeit diemžēl līmenis tiek nolaists tik zemu, lai visi var mācīties visu no sākuma, pat nezinot neko par to tēmu, līdz ar to laika ir par maz, sanāk, ka tu apgūsti pavisam vienkāršas lietas, kuras tu varētu vienkārši ieguglēt. Ja tu vari iemācīties lietas, tikai ieguglējot tās, tad ieguglē tās un nemēģini iegūt izglītību. Tas ir tik vienkārši. Tā bija mana pieredze, tāpēc es gribētu to mainīt. Manuprāt, vajag spēcīgākus likumus izglītības kvalitātei. Piemēram, prasīt no studentiem augstas prasības. Bet atsūtīt pasniedzējus, kas neprot runāt angliski, ir vienkārši ļoti slikti, pat ļauni pret studentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti