Attiecībā uz lietas pieteicēju Evitu Gošu Satversmes tiesa lēma, ka viņai desmit dienu līdz šim dēvētais „tēvu atvaļinājums” pienākas no brīža, kad viņas un viņas partneres ģimenē ienāca otrā atvase. Šobrīd bērnam ir nepilns pusotrs gads.
Latvijas Radio satiek Evitu viņas otrajā atvaļinājuma dienā. Šīs desmit dienas viņa izmanto, lai būtu kopā ar saviem bērniem un partneri. Ģimenē norit gatavošanās Ziemassvētkiem, ko plāno pavadīt klusāk nekā līdz šim.
Lai arī formāli Evitas Gošas pieteikums Satversmes tiesā bija par desmit dienu atvaļinājumu, tomēr būtībā tas bija par viendzimuma pāru tiesību aizstāvēšanu.
“Tas ir tikai viens no elementiem, kurā šīs ģimenes nekādā veidā netiek aizsargātas. Tas ir viens no daudziem, daudziem šādiem elementiem. Šī lieta patiesībā ir ne tik daudz par vienu šo konkrēto jautājumu un ne tik daudz par mani vai manu ģimeni, bet pēc būtības sistēmiski par visām tām ģimenēm, kuras Latvijas valsts līdz šim ir izvēlējusies neredzēt. Un par tiem bērniem, kurus Latvijas valsts neuzskata par ģimenē augošiem bērniem un kurus Latvijas valsts ir izvēlējusies neaizsargāt tāpat kā citus bērnus,” skaidro Goša.
Sieviete atklāj, ka ar ģimeni ir apspriedusi variantus par dzīvošanu tādā valstī, kur viendzimuma pāriem nebūtu liegtas tās pašas tiesības, kas citām ģimenēm. Tomēr viņas ir valsts patriotes. Daudzi cilvēki ir aizbraukuši no dzimtenes, un Evitai par to ir skumji, jo aizbrauc izglītoti un spējīgi cilvēki, kas valstij ir liels zaudējums.
12. novembris – diena, kad tika paziņots Satversmes tiesas nolēmums – ir īpašs datums daudziem cilvēkiem. Arī Evitai tā bija kā svētku diena. Klausoties nolēmumu, viņa bija aizkustināta un laimīga par iespēju izdzīvot vēsturisko mirkli. Viņa tic, ka šis nav pēdējais Satversmes tiesas nolēmums attiecībā uz viendzimuma pāru tiesībām.
“Es personīgi esmu saņēmusi apsveikumus no pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, kuri man ir rakstījuši sociālajos tīklos. Tas arī ir tas, kādēļ gribas turpināt šo darbu.
Tas ir ļoti nozīmīgi. Ļoti daudzi cilvēki ir teikuši, ka tas aizkustinājums ir bijis neaprakstāms,” pastāstīja Goša.
Kā viņa saka: ar šo lēmumu pamatakmens ir ielikts, un to vairs nevar ignorēt. Evita stāsta, ka šis smagais darbs un ieguldītie līdzekļi, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā, ir atmaksājies.
Tomēr spēkam ir jāpietiek ik dienu, jo viendzimuma pāri ik uz soļa saskaras ar netaisnību.
Piemēram, ikdienā nepieciešamas pilnvaras, lai bērnu aizvestu pie ārsta vai kur citur. Vai vēl skaudrāk – ja viendzimuma pārim ir testaments, kurā juridiskais vecāks ieceļ partneri par aizbildni, tad jebkurā gadījumā pēc juridiskā vecāka nāves aizbildni vērtēs bāriņtiesa. Kaut arī bērni viņu uzskata par vecāku.
“Uzlikt zīmogu viendzimuma pāriem, kuri audzina bērnus, kuriem tiešām tas nāk ļoti grūti un smagi, proti, rūpīgi to plānojot, ieguldot tajā ievērojamus izdevumus un organizējot dzīvi ar visiem šiem papildu elementiem – pilnvarām un testamentiem un tamlīdzīgi. Un visu laiku ar tām bažām, ka gadījumā, ja kas notiks ar juridisko vecāku…. Tiešām šis mans atvaļinājums un šis mans pabalsts, kuru es esmu saņēmusi no tām sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kuras es pati ar savu darbu esmu nopelnījusi un iemaksājusi, tad, protams, ka tas ir absolūti simbolisks gandarījums konkrētajos apstākļos,” saka Goša.
Evita Goša Satversmes tiesā bija “persona C”. Viņa sevi vēlējās anonimizēt, lai tiesa bez jebkāda apkārtējās sabiedrības spiediena, objektīvi raudzītos uz konkrēto lietu.
Viņa uzskata, ka šis mērķis ir sevi attaisnojis, jo tiesā lietas izskatīšana notika bez papildu ažiotāžas, kas viņu šobrīd pavada.
Evita tic, ka turpmākajos gados Latvija tiks pie saprātīga likuma regulējuma viendzimuma pāriem. Viņa darīs visu, lai nākotnē valsts plauktu par iekļaujošu sabiedrību, kurā katrs cilvēks ir novērtēts, viņa cieņa tiek respektēta un cilvēki var īstenot savu potenciālu tā, kā to vēlas.
