«Es ļoti labi jūtos «Panorāmas» studijā.» Saruna ar Ilzi Dobeli

Ilze Dobele Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta kolektīvam pievienojusies pavisam nesen – 2020. gada sākumā. Toreiz sarunā portālam LSM.lv viņa atzina, ka sabiedriskajā televīzijā ziņu loma ir jo sevišķi būtiska, jo tā cieši saistīta ar uzticību medijiem krīzes situācijās. Tad Ilze, visticamāk, nedomāja, ka viņas vārdi tik drīz piepildīsies un krīze tiešām pienāks. Kļūstot par “Panorāmas” vadītāju īsi pirms Covid-19 krīzes, viņa saņēmusi daudzus labus vārdus no skatītājiem, un tie noteikti stiprinājuši arī ārkārtējās situācijas laikā, kad žurnālistiem darba bija ļoti daudz.

Sarunā ar Ilzi par to, kā viņa ir iejutusies, ko viņai nozīmē ziņas un kas ziņām kopīgs ar keramiku.

Iejutusies

Ārkārtējās situācijas laikā Ziņu dienesta darbinieki strādāja sadalīti komandās – lielais open-office, kur parasti valda rosība, bija teju tukšs, žurnālisti strādāja no dažādām LTV ēkas daļām un darbojās tā, lai viņu ceļi ikdienā lieki nekrustotos.

“Neparastā situācija, ko mēs visi esam piedzīvojuši, mani ir varbūt attālinājusi no iespējas iepazīt vienlīdz labi visus kolēģus,” atzīst Ilze. Tomēr skumt par to viennozīmīgi nav bijis laika, un iekavēto noteikti ir iespējams atgūt. Ļoti patīkamu pārsteigumu moderatorei sagādājusi viņas galvenā darba vieta – “Panorāmas” studija: “Es ļoti labi jūtos “Panorāmas” studijā. Kontakta veidošanā ar skatītājiem ir tiešām būtiski, cik tuvu kamera atrodas pie tevis kā pie runātāja. Jo šī viena kamera patiesībā ir simbols visiem skatītājiem, kurus uzrunā tajā mirklī. Sajūta, ka viņi man ir tik tuvu, bija ļoti patīkama,” priecājas Ilze.

Savā darbā viņai ir divi, ja tā var teikt, mīļākie brīži – kad raidījums sākas un kad raidījums beidzas. Ilzei ļoti patīk sajūta, kas rodas, uzrunājot skatītājus, kā arī atvadīšanās no skatītājiem. Kāpēc laba sajūta ir arī raidījuma beigās? Jo Ilze uzmanīgi seko savam veikumam un raidījuma beigās izsver – vai viss, ko šodien ir izdarījusi, ir paveikts tā, kā bija plānots: “Ja ir šī sajūta, ka šodien viss iznāca tā, kā bija iecerēts, tad tā ir ļoti patīkama sajūta.''

''Tas varbūt izklausīsies jocīgi, bet, manuprāt, šajā darbā nav iespējams uz kaut ko vispār ilgi koncentrēties. Ir jābūt ļoti dinamiskam un ir jābūt ļoti gatavam piemēroties jebkurai situācijai. Grūti vai nepatīkami ir arī tad, ja ir kaut kāda neziņa par kaut ko. Tiklīdz ir saprotams, kuri jautājumi ir šīs ziņas fokusā, kā mēs to pasniedzam, kam tur ir jābūt, kam tur nav jābūt, – tas uzreiz maina ziņas skanējumu,” Ilze atbild, vaicāta par nepatīkamākajiem profesionālās dzīves izaicinājumiem.

Ziņas kā ceļš uz izaugsmi

Ilze Dobele 2020.gada jūnijā

“Ziņas nav tikai sauss pārstāsts. Ziņas man ir līdzi dzīvošana,” secina Ilze, un to var just arī mūsu sarunas gaitā. Viņai ļoti rūp, lai cilvēki ne vien sadzirdētu, bet arī saklausītu un saprastu ziņas. “Savā ziņā es to tiešām uzskatu par savu misiju – ar ziņām cilvēkus aicināt domāt līdzi notikumiem, izdarīt secinājumus un atbilstoši rīkoties. Jo, iespējams, tieši tad šīs ziņas būs iepriecinošākas, produktīvākas, vērtīgākas ne tikai katram indivīdam, bet sabiedrībai un valstij kopumā,” pārliecināta ir moderatore. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi skaidrot, kas ir ziņas, kas ir viltus ziņas, kā orientēties nebeidzamajā informācijas straumē un kā tajā neapjukt.

“Tāds mazliet pat absurds, manuprāt, ir uzskats, ka tad, kad cilvēki dzird negatīvas ziņas, viņi jautā – kad jūs beigsiet runāt negatīvas ziņas, pastāstiet kaut ko pozitīvu! Un tad, kad ir kaut kas pozitīvs, cilvēki ir neapmierināti un saka – ko jūs stāstiet par to labo un labo? Ir daudz negatīvo ziņu, kāpēc jūs nestāstiet par to, kas ir slikti, lai beidzot tas tiktu atrisināts?” Šie viedokļi liecina, ka cilvēki ne vienmēr izprot ziņu rašanās procesu un to, kādēļ kāds jautājums nokļūst mediju dienaskārtībā, bet cits – ne.

“Es gribu teikt, ka ziņas netop no kāda cilvēka pašiniciatīvas. Ziņas top no notikumiem. Un neatkarīgi no tā, kas ir noticis, mūsu uzdevums ir to paziņot tā, kā tas ir noticis. Neizpušķojot,” skaidro Ilze. Tāpat uztraucošs ir paradums meklēt skabargu citu acī. “Es tiešām vēlētos, lai skatītāji uzticētos ziņām un kritiski vērtētu ne tikai citu rīcību, bet arī savu. Jo man vienmēr ir licies – jo mēs būsim atbildīgāki viens pret otru sabiedrībā, jo pilnīgi noteikti daudzi procesi būs pozitīvāki, savstarpēji atbalstošāki,” pārliecināta ir raidījumu vadītāja.

Ilze uzskata, ka cilvēku reakcija uz ziņām, spēja ieraudzīt sevi notikumos un saprast, kā norises ietekmē viņu dzīvi, ir ārkārtīgi būtisks aspekts – tas parāda, kā uztveram dzīvi un vai spējam mācīties no savām kļūdām.

“Ziņas tomēr ir instruments, kas ļauj cilvēkam kritiski vērtēt notikumu gaitu un domāt līdzi,” norāda Ilze.

“Kad es domāju par to, kas ir mūsu skatītājs, es domāju, ka tas ir vērīgs skatītājs, kurš klausās, kurš seko līdzi ziņām, notikumiem un noteikti, noteikti viņš saklausa to svarīgāko, ko mēs gribam pateikt, tā ir tāda man vienmēr klusa cerība,” smaida Ilze. Protams, viņai ir skaidrs, ka skatītāji pie ekrāniem nesēž ar 100 % sasprindzinātu uzmanību, tomēr viņai ir savi knifi, kas liek sadzirdēt to, ko Ilze stāsta: “Savā laikā es tiku mācīta uzrunāt skatītāju tā, lai viņš var un spēj sekot balsij arī tad, ja viņš neatrodas tieši pie televizora ekrāna.” Tas saistīts ar teksta loģisko analīzi, kas ir viens no pamatuzdevumiem, lai jebkurš teksts būtu saprotams: “Es to esmu testējusi, klausoties citus moderatorus, un man atliek vien cerēt, ka es [skatītājus] sasniedzu arī virtuvē vai arī kādā citā istabā.”

Kas keramikai kopīgs ar ziņām? 

Ilze Dobele

“Kādreiz bērnībā, pirmajā vēstulītē, kurā bija jāraksta, par ko es vēlos kļūt, es biju uzrakstījusi, ka es vēlos kļūt par keramiķi,” atklāj Ilze. Caur smiekliem viņa tajā saskata paralēles ar savu profesiju: “Es katru dienu kaut ko veidoju, veidojot dažādas formas ziņu raidījumus, izvēlos dažādas glazūras...” Tomēr, nopietni runājot, pirms dažiem gadiem Ilze tiešām to uzsāka kā savu hobiju. Tas ir no sākuma līdz beigām radošs process – tu vari paredzēt, bet līdz galam nevari zināt, kā izskatīsies tavs veikums “Savā ziņā tas ir interesanti arī šeit, televīzijas darbā – lai kā mēs vienmēr visu sīki izskaitļotu, visu sakārtotu un paredzētu, katru reizi var būt kāds nejaušības moments, kas pieskaras un padara visu citādāku,” norāda moderatore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti