Dzīve uz riteņiem – tā par sevi saka jaunietis no Rēzeknes Ēriks Zeps. Ērikam ir 22 gadi, studē Mūzikas akadēmijā etnomuzikoloģiju. Kad Ēriks devās uz Rīgu, mājās palicēji teica tā: par šo puisi mēs vēl noteikti dzirdēsim. Tā arī ir noticis. Jau 2013. gadā Vispārējo dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Ēriks kopā ar pūtēju orķestri dziedāja solo.
"Pirmā reize, kad dziedāju pūtēju orķestrim, uznācu - sāka trīcēt kāja. Kāja notrīcēja visu dziesmu svētkus, bet viss ķermenis bija mierīgs, jo viss bija aizgājis uz kāju, bet kāju, paldies Dievam, neredzēja," saka Zeps.
Arī šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Ēriku varēja redzēt uz lielās skatuves. Un nupat aizvadītajā "Baltica" dižkoncertā Rēzeknes novadā Ēriks bija viens no vadītājiem. "Skatuve ir narkotika,. Es esmu ar to aplipis - ļoti ļoti, fantastiskas ir tās sajūtas. Es negribētu būt kaut kur citur," atzīstas Zeps.
Ērika skolotāji, draugi un paziņas atzīst, ka jaunieša panākumi ir likumsakarība, kas nepārsteidz, bet vien priecē. "Zinot Ēriku, es jau zināju, ka viņš dzīvē tālu tiks. Viņš ir ļoti talantīgs puisis, un mani tas nepārsteidz. Liekas pašsaprotami!" norāda postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska.
Līdzīgi domā arī folkloras draugu kopas un kapelas "Vīteri" vadītāja Sandra Stare. "Viņš ir ar iniciatīvu un man liekas, ka viņa vislabākā īpašība ir tā, ka viņš prata un prot plānot savu laiku. Es līdz šim nebiju redzējis, ka kāds tā darītu," atzīst Stare.
Lai gan Ērikam šobrīd darbu un pienākumu ir daudz, viņa prioritāte paliek nemainīga - postfolkloras grupa “Rikši”, kuri šobrīd gatavojas sava otrā albuma prezentācijai, kas notiks janvārī.
