Monopols

Auto entuziasts Ali Jansons kopā ar domubiedriem radījis apvidus auto Latvijas armijai

Monopols

Uzņēmējs Andris Bite: Man ir sapnis panākt, ka valsts un bizness strādā uz vienu mērķi

Mājas staļļa muzeja saimnieks, "diskotēku vectētiņš" Gunārs Laicāns

Eksdeputāts Laicāns no Dundagas: Par diskotēku vectētiņu kļuvu, lai tiktu vaļā no vārda «politiķis»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gunārs Laicāns savā dzīvē bijis skolotājs, diskotēku organizētājs, Saeimas deputāts, bet tagad ir savas mājas staļļa muzeja īpašnieks. Sākotnēji gan muzejs radīts paša bērniem un mazbērniem, bet nu nākas uzņemt vairāk nekā 1000 apmeklētājus ik vasaru, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". 

50 gadi Dundagā

Gunārs augstāko izglītību ieguvis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un ieguvis arī sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā. Vairākus gadus strādājis par skolotāju, skolas direktoru, bijis arī Talsu rajona Izglītības nodaļas vadītāja vietnieks.

"Tas, ko ieguvu, mācoties fizikas un matemātikas fakultātē, – tas pieradina visu salikt pa plauktiņiem un visu sašķirot, salikt. Tādā veidā es vienmēr esmu visu veidojis, lai gan

raksturs man – kā latgalietim – ir impulsīvs, jo es šauju un tikai pēc tam tēmēju, bet tad, kad vajag sakārtot tās lietas, tas izdodas," norādīja Gunārs. 

Pirms 50 gadiem, beidzot Fizikas un matemātikas fakultāti, viņam piedāvāja 70 iespējamās darba vietas, jo fizikas skolotāju neesot bijis arī tajā laikā. 

"Es varēju izvēlēties no 70 vietām, un man teica – tikai neej uz Dundagu, tur ir lauku ceļš, lāči staigā. Es izvēlējos Roju, jo nekad nebiju redzējis jūru. Tā 1973. gadā devos uz Roju, bet mēnesi tikai nostrādāju, jo fiziku nebija, kas māca Dundagā, un tā nākošgad būs 50 gadi, kopš esmu Dundagā," Gunārs atklāja. 

Politikā daudz kas atkarīgs no cilvēka īpašībām

Vēlāk dzīves ceļi skolotāju aizveduši līdz politikai – daudzus gadus Gunārs pavadīja Dundagas pagasta pašvaldībā, lielāko daļu no tiem esot padomes priekšsēdētājs. Tajā laikā viņš darbojās arī Latvijas Pašvaldību savienībā. Vēlāk Gunārs bija viens no Latvijas Republikas 9. Saeimas deputātiem, pēc tam – Dundagas novada domes priekšsēdētājs. 

Laikā, kad Gunārs darbojās politikā, Latviju piemeklēja dažnedažādas reformas. Tie bija laiki, kad valdīja neskaidrība un mantkārīgiem cilvēkiem bija daudz iespēju, ko izmantot, vērtēja Gunārs. 

"Es 20 gadus biju Dundagas pagastvecis, ja kāds atrastu, ka es kaut vienu koku esmu paņēmis, es, kā saka, viņam piecus tūkstošus iedotu. Mums bija tā saucamās pirmpirkuma tiesības, jo mums bija visa informācija, mēs visu zinājām un varējām ņemt, pili es varēju paņemt un ko tik vēl ne," viņš atzina. 

Taču Gunārs nāk no lielas 11 bērnu ģimenes Latgalē, kurā, viņaprāt, tika ieaudzinātas divas būtiskas lietas, kas neļāva noteikumus pārkāpt. 

"Tēvs un māte teica – dēls, jā, ir baušļi, bet visus tos baušļus mēs pārkāpjam, tev ir jābūt divām lietām, žēlsirdībai un pazemībai.

Visu dzīvi es to esmu ņēmis mērā, un, kā es gribēju kaut ko darīt, tēvs "no augšas" teica – dēls, ko tu te dari?" stāstīja Gunārs.

"Ļoti daudz kas ir atkarīgs no cilvēka īpašībām – nevar iet politikā, ja tev piemīt augstprātība, alkatība. Mēs jau to visu redzam, kā tas notiek. Vajadzētu tomēr divas izziņas, lai tiktu Saeimā – izglītības un ārsta izziņu, un tad tikai tikt tālāk," viņš vērtēja. 

Muzejs saviem bērniem un mazbērniem

Nu jau vairākus gadus darba dzīvei Gunārs metis mieru. Šo gadu laikā Gunārs izveidojis ievērojamu vēsturisko materiālu kolekciju, kā arī mājaslapu. Gan kolekcija, gan mājaslapa kalpo kā vēstneši Dundagas pagātnei.

"Pirms pieciem gadiem, kad pilnīgi un galīgi beidzu visus laicīgos darbus, es jau sen biju domājis, ko atstāt saviem bērniem. Manā laikā mani vecāki teica – dēls, labāk tu mazāk zini, un neko nestāstīja. Tad es ievēroju, ka tad, kad vecie ļaudis aiziet mūžībā, jaunie piebrauc ar piekabi, visu sakrāmē un aizved," stāstīja Gunārs. 

Viņš nolēma šīs lietas kolekcionēt, lai tās kalpotu par pagātnes liecību, lai no tām mācītos viņa bērni un mazbērni. 

"Šīm lietām nav muzejiska vērtība, bet katrai ir stāsts. Katrs, atnesot savu lietu, to izstāsta.

Tad es iedodu numuriņu šim eksponātam un digitalizēju, un tādā veidā man ir vairāk nekā 2000 eksponātu, kuriem katram ir stāsts, kas liecina, no kuras mājas un kas ir šis priekšmets. Tad tos izvietoju pa četrām istabām, un tādā veidā mani mazbērni un bērni redz, kā ir dzīvojis tēvs, opis un kā ir pārējie dzīvojuši," Gunārs skaidroja. 

Ērģeles, vairāk nekā 300 pulksteņi, magnetafoni, rakstāmmašīnas un vēl, un vēl – ikkatrā lietā Gunārs prot saskatīt vērtību, ikkatru salabo, lai tā darbojas. Tāpēc viņa veidoto muzeju iecienījuši tūristi no tuvākas un tālākas apkaimes. 

"Man bija tā doma vienkārši rādīt bērniem to visu, man nebija doma to rādīt publiski. Tagad tā publicitāte ir tik milzīga, ka šajā laikā, vasarā, ne mazāk kā 1000 cilvēku ir izgājuši cauri un vēl turpina braukt. 1. septembrī es paziņoju, ka mana sezona ir beigusies, jo man vajag ieziemot un ko tur darīt, bet nē, nāk, piesakās un brauc," viņš norādīja. 

Diskotēku vectētiņš

Ārpus visa iepriekšminētā Gunārs iemantojis lielu sabiedrības mīlestību arī kā "diskotēku vectētiņš", jo kādreiz bija pirmais, kurš aizsāka organizēt diskotēkas Talsu rajonā. Gunārs pats par dīdžeju gan nekļuva, bet, kā pats saka – par menedžeri. 

"Kad notika pirmā diskotēka, mēs bijām četri zēni, un es teicu – vienam ir jākļūst par dīdžeju. Tad skaņu operators Tālis teica, ka – nē, ka es neko nevaru, Ivars, gaismu operators teica, ka viņam valoda raustās, es pats teicu, ka es no Latgales, man būs akcents milzīgs, es nevaru, un tā Visvaldis Radelis kļuva par dīdžeju," stāstīja Gunārs. 

"Tā tas viss aizgāja, process sākās, un es vairāk biju tas, ko šodien sauc par menedžeri, jo diskotēku saimniecība ir ne pa jokam – visi ieraksti, visas pārējās lietas.

Visas diskotēkas, kas radās Talsu rajonā, lielākā daļa ir manis radītas," viņš atzina. 

Par diskotēku vectētiņu Gunāru gan sāka dēvēt krietni vēlāk, un tas nav noticis nejauši. 

"Es to "diskotēku vectētiņu" izdomāju, jo es 20, 30 gadus biju pavadījis politikā, un kaut kā no tā vārda "politiķis" bija jātiek vaļā, jo ir slikta slava tiem politiķiem. Es izdomāju, ka jāatgriežas pie saknēm, ka būšu diskotēku vectētiņš, un tas kaut kā aizgāja," atklāja Gunārs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti