«E-klases» pārveidotājs grib pētīt kriptogrāfiju un attīstīt to Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kad pirms gada e-klasi Aleksejs Popovs pielāgoja, lai to būtu vieglāk lietot, viņš negaidīja, ka tas turpināsies ar draudiem no mājaslapas izstrādātāja. Tomēr rezultātā ieguvējs ir viņš un arī portāls piedzīvojis uzlabojumus. Ar Alekseju Popovu tikās Valters Slava no Pieci.lv

Ir apritējis tieši gads, kopš plašu mediju uzmanību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas toreiz 10. klases skolnieks Aleksejs Popovs, kurš, vēloties padarīt lietošanai ērtāku skolvadības sistēmu e-klase, izstrādāja pārlūkprogrammas paplašinājumu „Skaista klase”, saņemot daudz labu vārdu no skolasbiedriem, bet nopietnus draudus no e-klases uzturētāja SIA „Deac”. Ar nu jau 11. klases skolnieku Alekseju tiekos vēlā sestdienas pēcpusdienā Latvijas Radio mājā. Aleksejs kā matemātiski domājošs cilvēks ierodas precīzi norunātajā laikā un laipni piekrīt atskatīties uz pagājušā gada notikumiem no šodienas skatu punkta.

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

„2013. gada decembrī es biju izveidojis un publicējis paplašinājumu „Google Chrome” pārlūkprogrammai, kas ļāva skolvadības sistēmu e-klase izmantot nedaudz ērtāk, novācot tās e-klases portāla sastāvdaļas, kas bija nevajadzīgas, tai skaitā arī dažas reklāmas. Es to biju izveidojis un publicējis, 80 lietotāju sāka to izmantot, un es dzirdēju arī ļoti daudz patīkamus vārdus par šo paplašinājumu, jo cilvēkiem, protams, bija patīkami lietot e-klasi, kas bija ērtāka un ātrāka nekā oficiālā versija. Tad es saņēmu vēstuli no e-klases īpašniekiem SIA „Deac”, kas prasīja, lai es šo paplašinājumu noņemtu no interneta pieejamības. Jā, es atteicos un lūdzu, lai „Deac” paskaidrotu savu pieprasījumu, bet es saņēmu tikai ļoti abstraktas lietas par autortiesībām un „google chrome terms of service”, un es pārbaudīju gan autortiesību likumu, gan „google chrome terms of service” un tur tiešām nebija nekas, kas būtu tieši saistīts ar šo situāciju,” stāsta Aleksejs Popovs.

SIA „Deac” gan palika pie sava un turpināja cīnīties ar skolnieku, nelikumīgi izmantojot uzņēmuma rīcībā esošo informāciju (par ko gan vēlāk SIA „Deac” tika arī sodīta), ieguva Alekseja adresi un uz mājām nosūtīja vēstuli, ko piegādāja tiesu izpildītājs; un vēstulē, jau konkrēti balstoties uz autortiesību likuma 40. pantu, draudēja ar tiesu darbību.

„Kaut gan es joprojām biju pilnībā pārliecināts, ka es neesmu pārkāpis neko šajā gadījumā, tomēr es sapratu, ka man īsti nav laika un resursu, lai cīnītos ar tik lielu kompāniju, un tāpēc es izvēlējos tomēr „Skaisto klasi”, šo paplašinājumu noņemt. Tajā brīdi jau citi lietotāji „Skaisto klasi” pārpublicēja, jo es to biju publicējis ļoti, ļoti liberālas licences ietvaros, kas ļāva citiem lietotājiem „Skaisto klasi” uzlabot un pārpublicēt, un tāpēc arī tajā brīdī, kad es noņēmu, citi cilvēki varēja turpināt izmantot šo paplašinājumu un pat turpināt to uzlabot,” skaidro Aleksejs.

Valters: - Es, starp citu, arī esmu e-klases lietotājs, un es tieši pēdējā gada laikā esmu pamanījis vairākas izmaiņas e-klases darbībā, piemēram, viņi ir izveidojuši aplikāciju, kas ir līdzīga tavam izgudrojumam, ka tur nav reklāmu, viņa ir ērta un arī ir autorizācijas iespējas e-klasē mainītas.

Aleksejs: - Jā, tā bija viena no lielākajām pretenzijām gan man, gan citiem „Skaistas klases” lietotājiem, tā kā man ir ļoti liels prieks, ka beidzot „Deac” to pamanīja, jo par to vairāki cilvēki, es tai skaitā, bijām rakstījuši SIA „Deac” vēl gadiem, pirms es biju izveidojis „Skaisto klasi”, bet mēs tā arī nesaņēmām nekādas sakarīgas atbildes, tā kā prieks, ka vismaz šis „skandāls” lika viņiem saprast, ka tā ir reāla problēma.

Valters: - Medijos rakstīts, ka esi saņēmis pēc šī skandāla daudz darba piedāvājumus gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos, bet it kā neesi nevienam piekritis, savukārt savā „Facebook” profilā raksti, ka strādā privātā, ar informātiku saistītā skolā par skolotāju. Kā tad īsti ir?

Aleksejs: - Daudz darba piedāvājumu ir pārspīlējums, bet tie tiešām bija, tie bija vairāki. SIA „Progmeistars”, kas ir minētais privātuzņēmums, es biju strādājis arī četrus vai piecus mēnešus pirms skaistas klases izveidošanas. Es pasniedzu programmēšanu, programmēšanas pamatus, tādas idejas kā  programma, cikls, algoritms utt. Es redzu, ka es pats jau tagad savas iegūtās zināšanas varu pasniegt arī citiem un palīdzēt viņiem. Dažos es tiešām redzu, cik ļoti viņus tas interesē, cik ļoti viņus tas aizrauj, un man ir prieks, ka es varu cilvēkam parādīt kaut ko, ko viņš bija gaidījis un ko viņš gribēja redzēt.

Valters:  - Ko tu gribētu darīt nākotnē, nu skaidrs, ka ar programmēšanu, bet varbūt kaut kas konkrēts, jo kaut kur es lasīju, ka tevi interesē tieši zinātne, nevis izstrāde, produktu…

Aleksejs: - Pašlaik mani ļoti interesē kriptogrāfija, proti, datu šifrēšana, elektroniskie paraksti un tamlīdzīgas lietas, jo pašlaik tas ir ļoti aktuāli gan saistībā ar tādām lietām kā masu izspiegošana, gan saistībā ar tiem pašiem elektroniskiem parakstiem un citām digitālās demokrātijas izpausmēm. Tā ir ļoti, ļoti aktuāla lieta, kur ir ļoti daudz jautājumi, kurus varētu pētīt un kuri man šķiet ļoti interesanti. Mans sapnis būtu to darīt Latvijā, mana drūmā realitāte, visticamāk, varētu būt arī darīt to kaut kur ārpus Latvijas. Diemžēl mēs neesam tik liela valsts un mēs nevaram pētīt jebko. Mums ir kaut kādas nozares, kas ir ļoti attīstītas un mums ir kādas nozares, kas diemžēl pašlaik attīstītas vēl nav un kriptogrāfija pašlaik Latvijā… ir kaut kas ko pēta pāris cilvēki. Tā nav tā vide, kur patiešām produktīvi varētu strādāt. Es domāju, ka tomēr man kāds laiks būs jāpavada ārpus Latvijas, mācoties un strādājot kopā ar pētniekiem no citām valstīm, bet es ļoti ceru, ka es varēšu atgriezties Latvijā un kaut kādā veidā palīdzēt veidot šo kriptogrāfijas pētniecības atmosfēru tepat. Tāpat kā, piemēram, Vjačeslavs Kaščejevs bija savulaik izdarījis ar kvantu mehāniku.

Valters: - Skatoties olimpiāžu sarakstu, kurās esi piedalījies starp daudzajām ar informātiku saistītajām olimpiādēm, manu uzmanību piesaistīja starptautiskā lingvistikas olimpiāde. Izrādās - arī valodniecībā saskati daudz matemātisku elementu.

Aleksejs: - Pirmkārt, jau lingvistika kā zinātne parasti tiek uzskatīta par humanitāro, bet man vispār ne pārāk patīk šis humanitāro un eksakto zinātņu iedalījums, un lingvistika lielākoties ir ļoti, ļoti loģiska. Man pilnīgi noteikti liekas, ka lingvistika ir tuvāka matemātikai vai tieši informātikai nekā literatūrai, tāpēc lingvistika ir kaut kas, kas tieši tāpat kā matemātika aicina sakārtot domas un kaut ko uztvert strukturētā veidā.

Aleksejam tuvāko gadu laikā ir gaidāmi daudzi svarīgi eksāmeni un dalība olimpiādēs, kurām gatavojoties tiek veltīts daudz laika, bet, kā viņš pats atzīst - mācīties gribētu visu mūžu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti