Reinim ir 28 gadi. Lielāko daļu sava mūža viņš dzīvoja kā pieklājas. Ieguva bakalaura grādu finansēs, trīsarpus gadus nostrādāja bankā, tad pārcēlās uz Dāniju un vēl četrus gadus labi pelnīja tur.
“Biju nolicis mērķi – sasniegšu to un to, un būšu laimīgs, bet es sasniedzu divreiz vairāk, un joprojām nebiju laimīgs,” saka Reinis Ruska.
Kāroto laimi viņš atrada pavisam citur – laukos, brīvībā, paša rokām celtā mājiņā no dabas materiāliem – koka, skaidām, salmiem un māla. Bet ar nepieciešamo elektrību namiņu apgādā saules panelis. “Dzīvojot teltī un ceļot šo māju, mēs sapratām, kā mums pietrūkst (..) tas ir apgaismojums, bez kura nevaram iedomāties ikdienu un mobilo uzlādēt,” saka Reinis.
Jau šoziem viņi cer no mazās būdiņas pārcelties uz lielo māju. Daudz vairāk modernu ierīču un ērtību gan tur nebūs, tik vien – kā plašums un kārtīga, pirtij līdzīga vannas istaba.
Reinis un Dana nedomā, ka tā jādzīvo visiem. Bet viņi gribētu, lai cilvēku pašu iekšējā balss mudina uz videi draudzīgākiem paradumiem. Lai nav tā, ka reizi gadā uz stundu izslēdzot gaismu, visi pēc tam jūtas no grēkiem tīri. Arī Zemes stundas ideja jau nav vienā stundā ietaupīt maksimāli daudz elektrības, bet – likt cilvēkiem domāt.
“Es negribu būt kategorisks, teikt – tagad visu tikai ar āmuru un cirvi. Jo galvenais ir – gūt prieku. Un mans mērķis – izstrādāt projektu, ko var viens cilvēks uzcelt vienā gadā, es pats esmu izmēģinājuma trusītis un motorzāģis ir mana komanda,” saka Reinis.
Zemes stundā jaunā ģimenīte savā mājiņā elektrību ārā neslēgs. Gluži pretēji – lietos to ar svētku sajūtu, jo dara to videi saudzīgi un draudzīgi katru dienu.