Pēdējā laikā medijos arvien biežāk zvaigžņu statusu iemanto transseksuāļi jeb cilvēki, kas mainījuši dzimumu – daži dzied Eriovīzijā, citi piedalās realitātes šovos, bet vēl kādi vienkārši apmeklē elitārus pasākumus. Varētu pat padomāt, ka tā ir aktuāla modes tendence, taču patiesībā šie cilvēki ir daudz pārdzīvojuši, lai beidzot justos brīvi.
„To, ka es neatbilstu zēna uzvedībai sabiedrībā un tamlīdzīgi, tas jau bērnudārzā un skolā ļoti asi parādījās. Es iepazinos ar cilvēkiem Latvijā, kas ir izgājuši pilnu procesu, un es apzinājos pilnīgi visus riskus un visas problēmas, kas ar to var būt saistītas,” stāsta persona, kas tagad ir Emīlija.
Transseksuālisms ir uzskatāms par stāvokli, kad cilvēks jūtas iesprostots svešā ķermenī. Vispirms Emīlija apmeklēja psihoterapijas seansus, bet pēc tam psihiatru konsīlijs uzstādīja diagnozi par piederību pretējam dzimumam.
„Pēc tam, kad diagnoze ir uzstādīta, pacientam pašam būtībā ir jāmeklē endokrinologs, kurš uz šīs diagnozes pamata ir gatavs uzņemties tālāko dalību, izrakstot hormonus un veicot monitoringu par to, kā hormoni iedarbojas uz cilvēka organismu,” stāsta Emīlija.
Hormonu terapija ilgst aptuveni divus gadus, kuru laikā mainās sejas vaibsti, mainās tauku izvietojums ķermenī un vispārējais izskats. Taču ar to viss nebeidzas - hormoni ir jāturpina lietot visu atlikušo mūžu.
„Finansiālā puse ir tāda, ka hormoni Latvijā maksā apmēram 50-60 eiro mēnesī, jālieto ir visu mūžu. Savukārt operācijas - sterilizācijas vai kastrācijas operācija - tā ir aptuveni līdz 500 eiro. Bet pēc tam ir lielā dzimuma maiņas operācija, kas vienā gadījumā - no vīrieša par sievieti - ir aptuveni 5000-10 000 eiro, savukārt otrā gadījumā - no sievietes uz vīrieti - tas ir vēl vairāk, 12 000-20 000 eiro,” atklāj Emīlija.
Šobrīd, lai oficiāli mainītu dzimumu, vienīgā prasība, kas ir jāizpilda, ir kastrācija vai sterilizācija. Viss pārējais ir atkarīgs no ārsta.
Un tas nozīmē, ka Latvija neievēro Eiropas cilvēktiesību konvencijas prasības attiecībā uz cilvēktiesībām. „Dzimuma maiņu nevar uzskatīt par vienkāršu cilvēka kaprīzi. Ir jābūt tiesiskam regulējumam, kas pasaka, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai cilvēkam būtu iespēja šo dzimumu mainīt. Pašlaik Latvijas valsts savu pienākumu nav izpildījusi. Cilvēks būtībā ir pilnīgi atkarīgs no tā, kāds ierēdnis viņam pretī trāpīsies un cik viņš būs saprotošs,” skaidro Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate.
Nesakārtotās sistēmas dēļ teorētiski pastāv iespēja, ka, piemēram, sieviete, kura ir precējusies, maina dzimumu un rezultātā ir laulībā ar tā paša dzimuma partneri.
Tanī pašā laikā pārāk stingrs regulējums arī nebūtu akceptējams, jo vienmēr ir izņēmumi. „Vienam cilvēkam veselība atļauj diezgan būtiski veikt šīs medicīniskās manipulācijas, lai viņš atbilstu iecerētajam dzimumam. Citai personai, iespējams, arī, piemēram, vecuma dēļ attiecīgi veselības stāvoklis ir tāds, ka jebkādas manipulācijas veikt ir bīstami,” norāda Dupate.
Dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē cilvēkam vispār nav jāveic nekādas manipulācijas, lai dokumentos mainītu dzimumu, turklāt bieži vien, ja cilvēks izvēlas veikt operācijas, tās tiek apmaksātas no valsts budžeta. Bet Latvijā no valsts budžeta nekāda palīdzība krīzē nonākušajiem cilvēkiem nav paredzēta. LU profesore uzskata, ka situācija būtu jāmaina: „Transpersonu skaits būtībā ir tik neliels, ka valstij būtībā būtu jānodrošina un jāapmaksā zināmā mērā ar dzimuma maiņu saistītās medicīniskās manipulācijas.”
„Jauni cilvēki, kas ir pabeiguši augstāko izglītību, viņi brauc uz Angliju, strādā tur vienkāršu darbu vismaz divus gadus, kamēr viņi kļūst par Anglijas rezidentiem. Un tad, kad viņi ir Anglijas rezidenti, viņi var iegūt šīs operācijas, būtībā visu dzimuma maiņas operāciju iziet bez maksas,” atklāj Emīlija.
Viņas paziņu pieredze rāda, ka pēc dzimuma maiņas ar darba atrašanu cilvēkiem Latvijā neveicas. Viņa gan līdz brīdim, kad uzsāks hormonu terapiju, turpinās strādāt: „Tad, kad šīs pārmaiņas notiks, tad es šo darbu pārtraukšu un centīšos pēc iespējas veikt dzimuma maiņu, lai izskats atbilstu. Man ir jāsaka godīgi, ka no cilvēkiem, kas ir dzimuši Latvijā un kuriem ir šī diagnoze, apmēram 90-95% ir izceļojuši uz ārzemēm tieši šo iemeslu dēļ. Lielākā daļa no jaunajiem cilvēkiem, vecumā no 20-40 gadiem (tādus transseksuāļus es pazīstu kādus 20-30), viņi visi ir devušies uz tuvīnajām Eiropas un Skandināvijas valstīm.”
Līdzko ir uzsākta vai jau veikta dzimuma maiņa, cilvēks var doties uz dzimtsarakstu nodaļu, lai pilnībā mainītu identitāti un iegūtu jaunu vārdu un uzvārdu. „Dokumentu noformēšanas process patiesībā nav sarežģīts: cilvēkam, kurš ir mainījis dzimumu, ir jānāk uz dzimtsarakstu nodaļu, jāraksta iesniegums un jāpievieno ārsta izsniegta medicīnas apliecība par dzimuma maiņu. Katrā ziņā, tas ir ļoti pārdomāts process. Vienmēr tie cilvēki, kas atnāk, viņi ir tiešām pilnīgi uztverami kā vīrietis vai sieviete, ja iepriekš ir bijis otrādi,” stāsta Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ina Lutkevica.
