4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Luksofori

Stāsts par to, kā nenolaist rokas. Dziedātājas Ievas Sutugovas pieredze

Dziedātāja Ieva Sutugova pandēmijas laikā pievēršas rotu darināšanai

2020.gads daudziem ieviesis pārmaiņas dzīvē. Arī dziedātājai Ievai Sutugovai uz brīdi nācās nokāpt no skatuves, iesēsties mājas krēslā, nolikt malā mikrofonu un paņemt rokās darbarīkus. Un tā viņas darinātas rotas un rokassprādzes iekaro popularitāti, un redzētas arī dažām skatuves kolēģēm.

Ieva Sutugova vienmēr sirdī ir bijusi dziedātāja - vai trīs vai trīspadsmit gados, un no sešpadsmit gadiem tā kļuva arī par viņas profesiju.

“Es no darba nebaidos, es esmu tā arī audzināta, es varētu darīt jebko, bet runa ir par to, uz ko tu visu dzīvi, tiešām no trīs gadu vecuma, visu dzīvi esi gājis,” skaidro Ieva.

Viņa atklāj, ka pirms pandēmijas “bija ļoti daudz plānu, bija ļoti daudz darba - ļoti daudz ieplānotu izrāžu un koncertu tieši pavasarī, tieši parasti saucamajos klusajos mēnešos. [..] Es esmu arī sieviešu vokālā ansambļa vadītāja un mēs tikko tādā starptautiskā konkursā bijām uzvarējušas savā kategorijā un kā balva bija koncerttūre pa Ķīnu. 2020.gadā,” smejoties atceras Ieva.

“Un tad nāca tas, kas nāca, un apstādināja pilnīgi visu, gan darba frontē - koncerti, izrādes, gan arī šī vokālā ansambļa darbībā. Viss. Tukšs. Kluss. Nav nekā,” nosaka Ieva.

“Martā jau likās, ka tikai šis mēnesis un tad jau viss turpināsies, un tad tu vienkārši sēdi mājās un beidzot ir tā atpūta. Un pirmo dienu atpūta un otro dienu atpūta - pēc nedēļas jau nav, jau viss, kā mēs labi zinām... Un tad es domāju - tā kā es jau šīs rotiņas biju taisījusi pirms tam, materiālu man bija daudz, Es domāju, kamēr es sēžu mājās, es sataisīšu rokassprādzes daudzām savām draudzenēm dzimšanas dienās, un daudzām savām skatuves kolēģēm uzdāvināšu, tad, kad atsāksies tūlīt, tūlīt koncerti, tad lai ir kā smuki rotāties.

Tātad bija tā pirmā doma - vienkārši tāpat, mājās sēžot, aiz “neko darīt”, pataisīšu draudzenēm un kolēģēm dāvanas,” atceras dziedātāja.

Kā radās ideja rotu darināšanai?

“Pirmos kroņus es uztaisīju 2014.gadā, kad vispār nebija runa un doma ne par ko saistībā ar “Kolje”. Es uztaisīju tāpēc, ka manis vadītais ansamblis piedalījās skatē, un man galvā bija tāda vīzija, kā viņas varētu tā interesanti izskatīties - es paņēmu drātis un pērlītes, un uztaisīju viņām kroņus,” atklāj Ieva.

“Ar to arī īstenībā drusciņ sākās tas viss, un vēl joprojām dažādām līgavām bildēs var redzēt, ir “Kolje” kronis galvā,” viņa piebilst.

“Kādēļ gan iegādāties kādu citu darinātas rotas, ja es to pati varu izveidot, kādu es vēlos, cik lielu es vēlos, un nupat arī auskarus. Tāda auskaru pirmizrāde visskaistākā, manuprāt, bija Latvijas Televīzijas “Z studijas” koncertā ar Mārtiņu Braunu, kur es brīžiem pat nedzirdēju, kas tur skan, es skatījos - paskaties, kā tie auskari smuki izskatās! Un tad es sapratu, jā, Ieva taisīs arī auskarus,” stāsta dziedātāja.

Līdz ar slimības otro uzliesmojumu rudenī,  “arī “Kolje” rotām bija tāds otrais vilnis, jo tomēr nāca arī jau Ziemassvētku laiks, veikali bija ciet, un tad bija tāda iespēja, ka es piedāvāju un  cilvēki tiešām var iegādāties, pasūtīt. Un tad decembris bija tāds darbīgs mēnesis,” atceras Ieva.

“Visbiežāk jau rokassprādzes tiek sūtītas kopā ar dāvanu komplektu. Un zīmols, ar ko es šajā sakarā sadarbojos, ir “Frosti” - daba ķermenim, arī latviešu meitene, kas ar savām rociņām to visu dara… [..] Tāpēc šajā brīdī, kad ir jāatbalsta, protams, vietējie ražotāji, mums ir izdevusies šāda sadarbība,” piebilst Ieva.

“Es esmu ļoti priecīga, ka arī dažas manas skatuves kolēģes rotājas ar “Kolje” rokassprādzēm, piemēram, Olgai Rajeckai ir manas rokassprādzes divas, Aijai Vītoliņai,” atklāj Ieva.

Šis gads Ievai iesākās “fantastiski ar jau iepriekš minēto “Z studijas” koncertu kopā ar Mārtiņu Braunu - tā sajūta ir tāda ārpus realitātes”. 

“Es esmu ļoti priecīga, ka kaut kādi darbiņi tomēr ir un tie rada ļoti lielu prieku. Es ierunāju dažreiz multenes, iedziedu arī. Varbūt kādreiz arī kāds online (tiešsaistes) koncertiņš vai kas. Tā ka - nav viss tik melns,” nosaka Ieva.

“Man šogad ir apaļa jubileja un, protams, es vēlējos to kaut kā īpaši atzīmēt un īpaši nosvinēt arī varbūt pat ar kādu koncertu vai varbūt kaut ko pat vairāk… ar albumu. Es domas laižu Kosmosā un ceru uz to labāko,” atzīst Ieva.

Bet visiem viņa novēl “vienkārši turēties un arī iespējams uzdrošināties, jo šis ir tas laiks, kad mums jāuzdrošinās. Jātic sev”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt