Dārzs, kurā turpinās mamma un tētis
Pirms dažiem gadiem mūžībā aizgāja Ineses mamma un, pārcilājot viņas papīrus, meita atrada dārza plānu, kurā redzamas gan augu atrašanās vietas, gan to nosaukumi. Pierakstīts arī viss, kas toreiz, kad dārzs tapa, nopirkts, sākot no puķu sēklām un plēves līdz sētas stabiem un dēlīšiem.
„Tam dārzam ir jēga tikai vienā aspektā – to radījuši mani vecāki. Praktiska nolūka šim dārzam nav nekāda,” nosaka Inese. Ja tagad būtu jāiekopj dārzs, viņa nemaz nesāktu to darīt.
Otrā dzejnieces lauku mājā, kas atrodas 200 kilometrus no Dobeles jeb starp Dunavu un Dvieti, iekoptas trīs puķudobes un viena zaļumu rinda, bet, kā Inese saka, nav nekādu dārza pazīmju. Tur tiek stādīti koki – ozoli, liepas, pīlādži.
Ineses mamma 2008. gadā rakstīja dienasgrāmatu, kurā pa datumiem piefiksēja, kad kas uzzied. Šie pieraksti atgādina dzejas rindas. Pēdējais ieraksts tajā veikts tā paša gada 19. jūnijā, kas ir viņas kāzu jubilejas datums. Tas vēsta, ka sākušas ziedēt sīkziedu lilijas.
„Kad cilvēkam ir vecāki, tad tas dārzs ir vecāku dārzs, bet, kad vecāku vairs nav, dārzs vienlaikus ir arī tie vecāki,”
sentimentāli nosaka Inese, jo pēc vecāku aiziešanas dārzs ieguvis pavisam citu sajūtu un jēgu. Tiesa gan, dažus augus mamma paņēma līdzi, jo neilgi pēc tam, kad viņas vairs nebija, tie iznīka un nebija saglābjami.
Dārznieces padoms cīņā ar laputīm
Dārzniece Natālija Klestrova atklāj, ka laputīm patīk jaunie, mīkstie dzinumi un garšo augu sula. Izsūcot no tiem šķidrumu, ziedpumpurs izžūst un iet bojā. Laputis nešķiro – metas virsū ne tikai rozēm, bet arī ķiršiem un citiem augiem, šogad pat samtenēm. Šis kaitēklis ir ļoti maigs un pat, ja tā var sacīt, jēls kukainis, kurš nespēj pats attīrīties, tāpēc no tautas metodēm var izmēģināt augu apliešanu ar kokakolu, jo šajā dzērienā ir daudz cukura, bet jāuzmanās, jo tas satur kofeīnu, kas laputīm var iedot tieši lielāku jaudu, radot pretēju efektu vēlamajam.
Var arī izmantot cukurūdeni, jo laputis nespēj attīrīties, salīp un iet bojā. Šo metodi ieteicams pielietot tikai gadījumā, ja dārzā nav skudru, citādāk tās saradīsies un nograuzīs ziedpumpurus. Bizbizmārītes ēd laputis, tiesa gan, ja dārzs tiks miglots ar ķimikālijām, arī mārītes aizies bojā. Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā vaad.lv var aplūkot informāciju par atļautajām ķimikālijām cīņā ar laputīm.
Dārza karalienes rozes
Ienākot šajā dārzā, nevar nepamanīt košos rožu krūmus ar baltiem, sarkaniem, dažādu nokrāsu rozā un oranžiem ziediem. Apjomos iespaidīgākais stiepjas gar mājas sienu līdz pat tās otrajam stāvam un izdaiļo to ar rozā ziediem, radot sajūtu kā no kādas pasakas: „Tā nav vienkārši roze, tā ir mamma.”
Tieši Ineses mamma bija tā, kas dārzā iekopa puķes. Veselu virkni ar rožu stādiem sadāvinājuši arī Ineses viesi, tāpēc tās sauc par vārdadienas rozēm. Vienu no tām uzdāvinājis komponists Ēriks Ešenvalds.
Rūpējoties par dārzu, nākas saskarties ar dažādām problēmām, piemēram, gliemežiem, kuri apgrauž augus, vai neparedzamiem laikapstākļiem, bet, audzējot rozes, nevēlamākais dārza viesis ir laputis. Cīnoties ar tām, Inese izmēģinājusi dažādas tautas metodes, tostarp arī augu apliešanu ar kokakolas dzērienu, taču tas nav līdzējis.
Zem ābeles top dzeja
Dzejniecei svarīgi rūpēties un saglabāt savas ģimenes dārzu, tāpēc pagājušogad uzsāka plūmju koku restaurāciju, jo visas bija aizgājušas bojā. „Iestādījām dažas plūmes, jo kā tad dzīvot bez plūmēm – vecākiem tās bija, bet man nav. Tā jau nevarēja,” saka Inese.
Iespējams, kādu dienu zem plūmju kokiem taps jaunas dzejas rindas, bet šobrīd dzejnieces iecienītākā vieta dārzā ir zem lielās ābeles: „Kur mana galva, tur mana darbavieta”. Paēnā tiek nolikts krēsls, un visu dienu netraucēti var strādāt, izmantojot klēpjdatoru, jo interneta pārklājums šeit ir labs.
Vienīgais sabiedrotais šādās reizēs ir pieklīdušais rudais runcis. Tam ir 14 gadi, un rudastis ir apstākļu upuris – tas sāka staigāt apkārt pēc tam, kad viņa saimniece, kura dzīvoja pāris mājas tālāk, nomira un nebija vairs neviena, kurš par to rūpētos.
Amizanti tomātu nosaukumi
Inesi piesaista augi ar interesantiem un reizēm pat amizantiem šķirņu nosaukumiem. Šogad viņa lūdza znota mammai atvest tomātus un to šķirnes izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Tā nu tagad siltumnīcā aug 'Ūdensvīrs', 'Buļļa dārgumi', 'Aveņu medus', 'Purpura rīts', 'Dāmu prieks', 'Sivēna saime' un citas tomātu šķirnes.
Kas šogad aug kultūras personību dārzos un cik dažādus stāstus glabā dobes, uzzini kopā ar žurnālisti Henrietu Verhoustinsku šīs vasaras raidījumā „Kultūrdobe” sestdienās pulksten 18.20.
